Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Politika

Priekšvēlēšanu programmas: ko partijas saviem vēlētājiem saka par Ukrainas jautājumiem un Krievijas agresijas apvaldīšanu

© Imants Liepiņš

Tuvojoties Saeimas vēlēšanu dienai, vēlētājiem der paanalizēt partiju priekšvēlēšanu programmas, lai noskaidrotu sev svarīgos jautājumus. Ko partijas saka par Ukrainu un Krieviju?

Kamēr dažādi mediji sacenšas partiju solījumu un kandidātu līdzšinējo darbu analīzē, ir skaidrs, ka mūsu “Ziņojums par stāvokli Ukrainā” apkopo ikviena saraksta oficiālajā programmā pieminēto Ukrainas kara problēmu — un acīmredzamā statistika ir tāda, ka tikai neliela daļa no iesniegtajiem deviņpadsmit sarakstiem savās priekšvēlēšanu programmās vispār piemin Ukrainu, bet par Krieviju un tās radītajām problēmām (lai neteiktu — draudiem) klusē gandrīz pilnīgi visas.

Apskatītas tās oficiālās priekšvēlēšanu programmas, kuras partijas un to apvienības pašas iesniegušas Centrālajai vēlešanu komisijai un kas publicētas www.cvk.lv, tāpat partiju nosaukumi doti tādā rakstībā, kāda katrai bijusi reģistrācijas dokumentos. Jāpiezīmē, ka iepriekšējā balsošana sāksies jau tieši pēc nedēļas, kad atsevišķi iecirkņi pirmdien, 26. septembrī, no pulksten 17.00 līdz 20.00 sāks pieņemt vēlētāju balsis — lai tie pilsoņi, kas jebkādu iemeslu dēļ nevar nobalsot nedēļas beigās, to varētu izdarīt laikus.

19. Politiskā partija "Republika" — partijas programmā nekur nav pieminēta ne Ukraina, ne Krievija. Uzsvars uz ekonomiskiem jautājumiem, pretestība obligātajam militārajam dienestam.

18. "APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" nesola atbalstu Ukrainai. Tā pieminēta divās vietās, bet tikai kā piemērs, nevis kā kaimiņvalsts, kas mums obligāti jāatbalsta, kaut vai savu pašu interešu dēļ.

17. "Apvienība Latvijai": programmā ir tēze “Atbalsts ukraiņu tautai cīņā pret agresoru.”

16. Attīstībai/PAR! uzsver: “Mūsu drošības balsti ir stipra pilsoniskā nācija, NATO sabiedroto brigāde Latvijā un brīva Ukraina vienotā Eiropā.” Atbalsta militāro apmācību, bet programma vispār sākas ar atziņu “Eiropā ir karš.”

15. "PROGRESĪVIE" nepiemin ne Ukrainu, ne Krieviju, ne karu — it kā nekas tāds neeksistētu. Toties sola “iniciēt neatmaksājamu parādu dzēšanu, lai cilvēki iznāktu no ēnu ekonomikas”, it kā jau padsmit gadus šāda kārtība (vairāku veidu maksātnespējas procedūras) jau nedarbotos un netiktu plaši lietota ikdienā.

14. Politiskā partija "KATRAM UN KATRAI" nepiemin ne Ukrainu, ne Krieviju.

13. Konservatīvie (agrākais nosaukums — Jaunā Konservatīvā Partija) piemin Ukrainu tikai vienā vietā, kur sola “ārlietās padziļināt attiecības ar ASV, Lielbritāniju, Baltijas jūras valstīm un Ukrainu”, taču nesola sniegt nekādu reālu palīdzību, tikai politiski “padziļināt attiecības”.

12. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nekur savā programmā nepiemin ne Ukrainu, ne Krieviju, ne armiju, ne Zemessardzi, ne aizsardzību, ne ārpolitiku — it kā tādas vispār neeksistētu.

11. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" nepiemin Ukrainu, toties piemin vajadzību atbrīvoties no Krievijas energoresursiem. Vairākkārt apskatīta valsts aizsardzība dažādos veidos, ieskaitot Zemessardzi un OMD, bet ne ārpolitika.

10. Partija "Vienoti Latvijai" savā programmā ierakstījusi vienu vārdu — “tautvaldība”.

9. Politiskā partija "Tautas varas spēks" tāpat nepiemin ne Ukrainu, ne Krieviju, ne pašu valsts armiju utt., taču par šī saraksta domugaitu liecina kaut vai šāda programmas sadaļa: “Pēdējo 4 gadu laikā valdības un Saeimas līmenī attiecībā uz iedzīvotājiem netika pieņemts neviens pozitīvs likums, neviens konstruktīvs lēmums, savukārt […] jaunu slimnīcu vietā - lielgabali un tanki”.

8. Politiskā partija "Stabilitātei!" — ne vārda par aizsardzību, armiju, Ukrainu vai Krieviju.

7. "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija — fokusēšanās uz Latvijas iekšējiem jautājumiem, bet ne Ukrainu, Krieviju, ārpolitiku, militāro sadarbību utt.

6. "Kristīgi Progresīvā Partija" tāpat savā programmā neapskata Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā sekas uz Latviju. Vismaz piemin aizsardzību kā tādu, taču bez konkrētības, aprakstot valsts aizsardzību tikai kā biznesu.

5. "SUVERĒNĀ VARA" arī nepiemin šos jautājumus, kaut arī tai ir detalizēti un specifiski priekšlikumi citās sfērās (nodokļi, izglītība u.c.), bet ne aizsardzības un ārlietu jautājumos.

4. TAUTAS KALPI LATVIJAI piemin Zemessardzi, taču ne Ukrainu vai kādu citu ārpolitikas jautājumu, programmā toties iekļaujot punktu — “ekonomisko sadarbību vērst uz cieņas, neitralitātes principiem un draudzīgām attiecībām ar kaimiņvalstīm”; ko tas nozīmē, katrs potenciālais vēlētājs var iztēloties pats.

3. Zaļo un Zemnieku Savienība turpretī jau savas programmas sākumā kā vienus no pirmajiem iekļāvusi šādus principus: “Atbalstīsim Ukrainas uzņemšanu ES un tādu starptautisku kārtību, kas nepieļauj iespēju Krievijai atgriezties pie imperiālistiskās politikas” un “Rosināsim aizsardzības budžeta palielinājumu vismaz 2.7% no IKP.”

2. "Latvijas Krievu savienība", kā jau to var prognozēt, nepiemin savā programmā Ukrainu, toties sola “tiesības uz brīvu krievu un citu valodu izmantošanu izglītības sistēmā visos līmeņos”, apturēt okupācijas pieminekļu nojaukšanu, atjaunot Krievijas TV kanālu izplatīšanu Latvijā, ierobežot Valsts valodas centru, atcelt Satversmes preambulu utt.

1. Jaunā VIENOTĪBA iekļāvusi tādus solījumus kā “atbalstīt Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju un tās Eiroatlantisko integrāciju”, tomēr nesola atbalstu OMD.

Tātad kopsavilkums: tikai seši saraksti pieminējuši Ukrainu savās programmās, bet skaidru nostāju attiecībā uz Krieviju ieņēmušas vēl mazāk partijas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par projekta "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" saturu atbild SIA "Mediju nams".
#SIF_MAF2022

ZIŅOJUMS PAR STĀVOKLI UKRAINĀ: interneta raidījumu, reportāžu un mediju rakstu cikls par situāciju Ukrainā un ar to saistītajiem jautājumiem ziņu portālā “nra.lv” un drukātajā žurnālā “Vakara Ziņas”. Tas iekļaus regulāras reportāžas un video no pašas Ukrainas teritorijas un Ukrainas pierobežas, kā arī Latvijas. Tiks atspoguļota un analizēta karadarbība, Latvijas un citu valstu atbalsts, postījumu novēršana un mēģinājumi atjaunot mierīgu dzīvi, atbalsts bēgļiem, humānā un militārā palīdzība, kā arī analizēta ietekme uz situāciju Latvijā, tās ekonomiku un politiku.