Uztura noslēpumi

Lai gan mūsdienās informācija par veselīgu un sabalansētu uzturu ir plaši pieejama, bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki. Bieži vien pieejamā informācija ir tik akadēmiska un “sausa”, ka nereti nedod izpratni, kā iegūtās zināšanas pielietot reālajā dzīvē, skaidro uztura speciāliste, Rimi skolu konkursa “Gardēžu klase” žūrijas locekle Olga Ļubina.

Mā­jās pat sie­nas pa­līdz. At­tie­cī­bā uz tie­vē­ša­nu gan rei­zēm ir glu­ži ot­rā­di – pa­va­dot daudz lai­ka mā­jās, rū­pē­jo­ties par saim­nie­cī­bu un ga­ta­vo­jot ģi­me­nei ēst, ir iz­re­dzes uz­au­dzēt vēl lie­lā­ku rie­pu. Gar­lai­cī­gie uz­kop­ša­nas dar­bi pa­ņem daudz ener­ģi­jas, tā­pēc gri­bas par tiem se­vi at­al­got ar kā­du kā­ru­mu, ne­vis ar vin­gro­ju­mu kom­plek­su. Kā pa­nākt, lai mā­jok­ļa vi­de kļū­tu par sa­bied­ro­to, ne­vis trau­cēk­li cī­ņa ar lie­ko sva­ru?

Runājot par veselīgu uzturu, bieži dzirdam vārdu "šķiedrvielas" jeb "balastvielas". Taču, ņemot vērā, ka šķiedrvielas neuzsūcas mūsu organismā, kā, piemēram, tas notiek ar taukiem un ogļhidrātiem, īsti nav saprotams, kā šķiedrvielas var palīdzēt mūsu organismam. Veselīga dzīvesveida veicināšanas programmas Rimi uztura speciālists iesaka vēstnese Inga Pūce stāsta par to, kādēļ šķiedrvielas ir svarīgi uzņemt, kā tās palīdz uzturēt mūsu organismu kārtībā un kuros produktos tās ir visvairāk.

Rudens – tā ir vesela smaržu simfonija, ko var izbaudīt it visur. Te ir rūgtenais pēdējo mārtiņrožu un kritušo lapu aromāts, saldi iesmaržojas āboli, pikantu piesitienu dod ķiploki, savu nokrāsu piešķir pētersīļi, selerijas un citi garšaugi, un viena neiztrūkstoša nots šajā bagātīgajā smaržu gammā pieder skābētajiem kāpostiem. Lai arī pieejami augu gadu, rudenī tie ir īpaši kārdinoši.

Ieraugot, kāds ir slimnīcu ēdiens Japānā sievietēm, kuras laidušas pasaulē bērnu, daudzi labprāt vēlētos bērnu laist šīs valsts slimnīcās.

Mek­lē­jot vieg­lā­ku vei­du, kā tikt va­ļā no lie­kā sva­ra, dau­dzas lie­tas uz­tve­ram vien­kār­šo­ti: ja par kā­du pro­duk­tu tiek ap­gal­vots, ka tas liek viel­mai­ņas pro­ce­siem ri­tēt strau­jāk, tad – uz priekš­u, ēdam to, cik uz­iet, bet pa­ra­lē­li tur­pi­nām sa­vas līdz­ši­nē­jās uz­tu­ra tra­dī­ci­jas, kas mūs no­ve­du­šas pie lie­kā sva­ra. Tad nav brī­nums, ka iz­dau­dzi­nā­tie pro­duk­ti ne­līdz. Ti­kai ve­se­lī­gas, sa­ba­lan­sē­tas ēdien­kar­tes sa­stā­vā tie dos so­lī­to efek­tu. Da­ži no šiem pro­duk­tiem var šķist ek­so­tis­ki, bet ci­ti ir la­bi pa­zīs­ta­mi un pie­eja­mi. Lat¬vi¬jas ie¬dzī¬vo¬tā¬ji daž¬kārt do¬mā, ka la¬pu kā¬pos¬ti ir drī¬zāk de¬ko¬ra¬tī¬vi, ne¬vis pār¬ti¬kā iz¬man¬to¬ja¬mi dār¬ze¬ņi. Pa¬tie¬sī¬bā ta¬jos ir daudz vēr¬tī¬gu uz¬tur¬vie¬lu un arī augsts šķiedr-vie¬lu sa¬turs. Līdz¬īgi ci¬tiem kā¬pos¬tau¬giem la¬pu kā¬pos¬ti sa¬tur izo¬ti¬oci¬anā¬tus, kas vei-ci¬na or¬ga¬nis¬ma de¬tok¬si¬kā¬ci¬jas spē¬jas. La¬pu kā¬pos¬ti ir labs A vi¬ta¬mī¬na avots un sa¬tur daudz šķiedr¬vie¬lu. Tos iz¬man¬to sa¬lā¬tos, ko¬pā ar avo¬ka¬do, to¬mā¬tiem un pap¬ri¬ku. La-pas var arī cept ce¬peš¬krās¬nī, uz plāts, ie¬priekš at¬brī¬vo¬jot no cie¬ta¬jiem kā¬tiem un ap-sla¬ci¬not ar olīv¬eļ¬ļu. Ka¬fi¬ja Ka¬fi¬jas cie¬nī¬tā¬ju vi¬dū ir ne ma¬zums apa¬ļī¬gu cil¬vē¬ku – tas tā¬dēļ, ka vi¬ņiem no¬teik¬ti va¬jag kaut ko pie ka¬fi¬jas un vis¬bie¬žāk kaut kas ir salds – kū¬ka, smalk¬mai¬zī¬te, šo¬ko¬lā-de, sal¬dē¬jums. Ja no šā¬das kom¬bi¬nā¬ci¬jas at¬sa¬kās un lie¬to vie¬nī¬gi mel¬nu ka¬fi¬ju bez cu-ku¬ra, ka¬fi¬ja sek¬mē tau¬ku viel¬mai¬ņu, sti¬mu¬lē¬jot ad¬re¬na¬lī¬na iz¬da¬lī¬ša¬nos, kas sig¬na¬li¬zē or¬ga¬nis¬mam, ka laiks ak¬tī¬vāk de¬dzi¬nāt tau¬ku krā¬ju¬mus.

Kāpostos, kā zināms, varot atrast bērnus, bet tie itin labi noder arī tiem, kas vēlētos kaut kur atrast slaidumu. Tad gan jāmeklē skābēti kāposti.

Kamēr par liekā svara zaudēšanu sakām tikai «vajadzētu», nekas nemainās, līdz beidzot nāk kāds impulss, kas liek pāriet no vārdiem pie darbiem. Un arī tad viss nav tik vienkārši. No vienas puses, prātīgāk būtu konsultēties ar speciālistiem, visu laikus saplānot un bruņoties ar pacietību. No otras – gribas kalt dzelzi, kamēr karsta, tāpēc cilvēks sāk rīkoties pats pēc savas saprašanas vai arī izmēģina kādu no daudzajām diētām, par kurām dzirdējis vai lasījis. Var jau būt, ka viss izdodas, taču ko darīt, ja rezultāts liek vilties? Jācenšas saprast, kur ir kļūda, un, iespējams, jāpārstāj melot pašam sev. Te būs izplatītākās diētas kļūdas, kas traucē notievēt.

Ne reizi vien bijuši gadījumi, kad skolēni žēlojušies par to, kādu ēdienu viņiem pasniedz pusdienās skolā. Tiesa, šoreiz, iespējams, bērnu sūdzības ir pamatotas, jo ēdiens, kas tiek pasniegts bērniem pusdienās Daugavpilī gluži neatbilst elementārām kvalitātes prasībām.

Latvijas iedzīvotājiem ir paveicies, jo dzīvojam ekoloģiski tīrā vidē un elpojam tīru gaisu, pat galvaspilsētā ir salīdzinoši daudz koku, parku un dārzu, arī dzīves ritms ir gana mierīgs, īpaši, ja salīdzinām ar pasaules metropolēm, tad kāpēc mūs tomēr piemeklē dažādas saslimšanas? Ģimenes ārsts Alberto Sadu, kurš Latvijā dzīvo kopš 1992. gada, uzsver, ka Latvijas iedzīvotājiem vajag vairāk D vitamīnu un beidzot jāmācās dzert ūdens, jo tieši tas ir dzīvības un veselības kodols.

Patērētāju dalīšana šķirās, atšķirīgiem tirgiem ražojot atšķirīgas kvalitātes produktus, ES ir aizliegta, liecina Eiropas Komisijas (EK) izstrādātās vadlīnijas par dubultiem standartiem pārtikas ražošanā.

Bagātīgā un dāsnā rudens raža ir vitamīniem bagāta, tāpēc ir īstais laiks šo velšu baudīšanai. Stiprināt imunitāti garajam ziemas periodam vislabāk ir tieši ar sezonas augļiem un dārzeņiem.

Lielākā daļa jeb 79% Latvijas iedzīvotāju iepazīstas ar gaļas produkta sastāvu pirms to iegādājas. Viens no svarīgākajiem rādītājiem, kuriem iedzīvotāji pievērš uzmanību, ir E-vielu daudzums produktā (66%). Tāpat Latvijas iedzīvotāji seko līdzi sāls (25%) un tauku (19%) daudzumam izvēlētajā produktā – tā secināts jaunākajā „Maxima mazumtirdzniecības kompasa” pētījumā.

Jau atkal piedzīvojam gadalaiku brīnumainās pārvērtības - rudeni, kas vērojams ne tikai dabā, bet arī cilvēku vēlmē ieritināties siltā šallē, malkojot siltu tēju vai kafiju ar kādu našķi. Tik tālu izklausās labi, līdz brīdim, kad sevi sāk pieteikt pilošs deguns, sāpošs kakls, klepus vai vēl ļaunāk - drudzis! Lai rudenī sasildīšanās ar ēdienu būtu draudzīga gan kuņģim, gan imunitātei, Rimi Gardēde un uztura speciāliste Inga Pūce sniedz dažus praktiskus padomus, ko iekļaut katra ēdienkartē.

Vai tas būtu pirms vai pēc uzdzīves, vai arī vienkārši nenāk miegs un buršķ vēders, katram šad tad gribas ārpus mājas paēst nakts vidū.

Jaunās māmiņas ziņo par aplamībām, kas saistītas ar ēdināšanas pakalpojumiem Rīgas dzemdību namā. Kamēr ārsts jaunās māmiņas brīdina par produktiem, kurus nav vēlam ēst ar krūti barojošai mammai, tikmēr dzemdību namā pusdienās un vakariņās maltītes sastāv tieši no “aizliegtajiem” produktiem.

Tie, kuri aktīvi sporto un rūpējas par savu fizisko formu, visticamāk, pievērš uzmanību arī savai ēdienkartei. Jo, kā zināms, sportiskās aktivitātes tikai tad dod rezultātu, ja tās iet rokrokā ar veselīgu uzturu. Šoreiz piedāvājam Top 10 produktus, kuri palīdzēs iegūt un saglabāt slaidu vidukli, ja īpašu uzmanību pievēršat tieši vēdera preses treniņiem.

Daudzi Āzijas virtuves ēdieni mums vairs nešķiet eksotiski un tos pagatavot ir vieglāk, nekā domāts. Pamazām sākam orientēties arī produktu sortimentā, kas nepieciešams to pagatavošanai. Kokosriekstu piena, sojas mērces, dažādu nūdeļu, garšvielu un citu Āzijas virtuvei raksturīgu produktu pieejamība ir lielāka nekā jebkad agrāk. Pieaugot pavārmākslas prasmēm un cilvēkiem aizvien vairāk ceļojot, aug arī interese par Taizemes, Malaizijas, Indonēzijas un citu valstu ēst gatavošanas tradīcijām. Par piecām lietām, bez kurām Āzijas virtuve nav iedomājama, stāsta AS Santa Maria sabiedriskās ēdināšanas daļas vadītāja Sanda Stalbova.

Pēdējo nedēļu laikā vietnē "youtube.com" īpaši populārs kļuvis video, kurā kāds populārās "KFC" ēstuves darbinieks ASV atklājis, cik nekvalitatīvus produktus pārdod ātrās ēdināšanas restorāna apmeklētājiem.

Rietumeiropai ražoto produktu atšķirības no Austrumeiropas tirgum domātā acīgākie pircēji jau ir pamanījuši sen. Šobrīd šī problēma pacelta valsts līmenī, jo zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzdevis Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) izanalizēt vairāku Latvijā tirgoto ārvalstīs ražoto pārtikas produktu sastāvu un noteikt, vai šie produkti identiski analoģiskiem (viena zīmola identiskā iepakojumā) citās ES valstīs tirgotajiem, vai arī tie sastāva ziņā atšķiras.