Latvijā kopš iekļaušanās Eiropas Savienībā (ES) ir uzlabota pārtikas drošība un uztura noteikumi, un Latvijā patlaban pastāv minimāls bada risks, ko nākotnē plānots izskaust vispār, teikts Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā "Latvijas ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu".
Ziņojumā teikts, ka bada risks ir minimāls, jo mājsaimniecībām, kuras nonākušas kritiski zemu ienākumu situācijā, sociālo palīdzību sniedz pašvaldības, kā arī pietiekama uztura jautājumus risina arī Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām, brīvpusdienas visu vecumu bērniem no daudzbērnu ģimenēm un trūcīgām ģimenēm.
Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka 2016.gadā 18,5% mājsaimniecību nevarēja atļauties ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu, bet no mājsaimniecībām zem nabadzības riska sliekšņa to norādīja jau 37,3%. Uz šo problēmu norādījuši 23,8% laukos dzīvojošo mājsaimniecību salīdzinājumā ar 16,3% pilsētās dzīvojošo mājsaimniecību, līdz ar to lauku iedzīvotāju risks attiecībā uz nepietiekamu uzturu ir augstāks. Tomēr vispārējās ekonomiskās labklājības līmeņa pieaugums šādu mājsaimniecību īpatsvaru pēdējo septiņu gadu laikā ir samazinājies.
Pozitīvi vērtējams, ka vispārējās izglītības iestādēs aizvien plašākam bērnu un jauniešu lokam ir nodrošinātas brīvpusdienas, turklāt no 2016.gada ierobežota neveselīgas pārtikas tirdzniecība skolās, piemēram, aizliegts tirgot konfektes, saldinātos gāzētos dzērienus un smalkmaizītes. Atbalsta programma "Piens un augļi" skolās nodrošina svaigus augļus un pienu vairāk nekā 1,3 miljonu eiro vērtībā.
Ziņojumā uzsvērts, ka viens no Latvijas ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem nākotnē ir izskaust badu, un panākt pārtikas drošību un uzlabotu uzturu, kā arī veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību. Latvijas apstākļos būtiskākais šī mērķa sasniegšanai, ņemot vērā arī ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam prioritātes, ir nodrošināt ilgtspējīgu lauksaimniecību, pilnvērtīgi izmantot lauksaimniecības zemi kā resursu un nostiprināt veselīga uztura ieradumus sabiedrības ikdienas dzīvē.
Jau ziņots, ka 2015.gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam" ("Dienaskārtība 2030"). Tā nosaka 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kuri sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga.
Visām valstīm paredzēts vismaz divas reizes 15 gados sniegt ziņojumu par "Dienaskārtības 2030"/ /ieviešanu. Latvijas ziņojumu sagatavojis Pārresoru koordinācijas centrs un plānots, ka tas tiks prezentēts šā gada jūlijā gadskārtējā augsta līmeņa politikas forumā, Ņujorkā.