Reģionālie pielikumi

Daugavpils uzņēmējiem šis ir sarežģīts laiks – Krievijas tirgi, kas daudziem uzņēmējiem ir ļoti nozīmīgi, pēdējo gadu ir visai ierobežoti, bet jaunus noieta tirgus bez valsts atbalsta atrast grūti. Tomēr daugavpilieši nav gatavi padoties, jo vēsturiski ir izturējuši arī smagākus pārbaudījumus. Vairāk par esošo situāciju un perspektīvām stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas mazās ostas papildus zvejniecībai sāka iesaistīties starptautiskā kravu eksportā un importā un starptautiskā jahtu tūrisma apritē.

Mērsraga osta ir viena no mazajām Latvijas ostām, kas pēdējo gadu laikā uzrāda labus attīstības rezultātus, – pagājušajā gadā apstrādāts par 23,4% vairāk nekā 2013. gadā, bet šā gada pirmajos mēnešos attiecībā pret 2014. gada pirmo ceturksni kravu apgrozījums pieaudzis par 10%.

«Mums ir jāpapūlas saglabāt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, kas jāpasaka skaidri un atklāti,» sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

Ne reizi vien kopš 1990. gada jau šķitis, ka nebūs vairs nekādu Krievijas kravu Latvijas ostās. Pēc tam ļaunums izrādījās labums – stimuls ostām kopā ar citiem kravu tranzīta uzņēmumiem un valsts iestādēm kļūt konkurētspējīgākām un kravas noturēt. Tagad par kravu plūsmu caur Latvijas ostām jāieinteresē valstis, kas atrodas tālāk par Krieviju. Kā to var izdarīt un kas jau tiek darīts? Par to saruna ar Latvijas Republikas satiksmes ministru Anriju Matīsu.

Dzīve reizēm izspēlē ļaunus jokus, un ne visiem šajā pasaulē ir paveicies ienākt veseliem, spēcīgiem un apdāvinātiem, taču tas nenozīmē, ka mēs visi neesam cilvēki, kam nepieciešama mīlestība, tuvāko rūpes un prasmes, kas nodrošina pilnvērtīgu dzīvi. Bērniem ar īpašām vajadzībām vecākiem palīgā nāk speciālisti – sava darba patrioti, kādi atrodami Gaismas internātpamatskolā. Vienlaikus šī skola ieguvusi nomināciju Pedagogam draudzīgākā izglītības iestāde 2014.

Šā gada februārī tika parakstīti būvniecības līgumi par būvdarbu izpildi diviem Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansētajiem projektiem: Ūdenssaimniecības attīstība Stopiņu novada Sauriešu ciemā un Ūdenssaimniecības attīstība Stopiņu novada Upesleju ciemā.

Stopiņu novads piekļaujas tik cieši Rīgai, ka brīžiem nav īsti skaidrs, kur beidzas galvaspilsēta. Novadā atrodas deviņi ciemi: Ulbroka, kas ir novada centrs, Dreiliņi, Saurieši, Upeslejas, Vālodzes, Līči, Dzidriņas, Rumbula un Cekule. Saruna ar Stopiņu novada domes priekšsēdētāju Jāni Pumpuru.

Plašā Daugavas ūdenskrātuve vai grandiozie pavasara palu ūdenskritumi pār Pļaviņu HES aizvariem ir teju katra redzēta ainava.

Latvenergo koncerna 75 gadu jubilejas gadā izstrādāta interaktīvā tūre ar mūsdienīgu funkcionalitāti par Latvenergo ražošanas objektiem – Daugavas hidroelektrostacijām. Virtuālajā pastaigā var doties www.latvenergo.lv/hesture

Aizkraukles uzņēmums Mikas M, kas pazīstams kā konditorejas un piena produktu saldo glazūru, kā arī iecienīto dažāda veida zefīru ražotājs, tuvākajās dienās plašākai publikai piedāvās savu jaunāko lolojumu – želejkonfektes jeb marmelādi, kā to dēvē Latvijā.

Metāla izstrādājumiem, sākot no apkures katliem un siltumnīcu karkasiem, beidzot ar žogiem un griliem, ir liela loma mūsu ikdienā. Ne vienmēr veikalos varam atrast to, kas vajadzīgs tieši mums, – meklējot risinājumus, ir vērts sazināties ar SIA Metālists speciālistiem, kam nu jau vairāk nekā divdesmit gadu nestandarta risinājumi jebkādiem metāla izstrādājumiem ir ikdienas darbs.

Aizkraukle ir definēta kā viens no reģionālās attīstības centriem, kas vienlaikus uzlabo pilsētas attīstības iespējas, bet uzliek arī pienākumus, jo pilsētas un lauku teritoriju mijiedarbība ir pamats darba vietu un pakalpojumu pieejamībai gan pilsētas, gan lauku iedzīvotājiem. Saruna ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu (L. L.), attīstības plānotāju Ilonu Kagāni (I. K.) un priekšsēdētāja vietnieci Antu Teivāni (A. T.).

Aldim Bogdanovičam, Pļaviņu hidroelektrostacijas vadītājam, Aizkraukle ir ne tikai darba vieta. Tā ir pilsēta, kurā viņš ir dzimis, uzaudzis un likumsakarīgi atgriezies strādāt savā enerģētiķa profesijā.

1975. gada novembrī Salaspils ambulanci pārdēvē par Salaspils lauku poliklīniku, kas pilnvērtīgu darbību jaunuzceltajā ēkā uzsāk 1976. gada 1. februārī. Šis datums tiek ņemts par atskaites punktu tagadējā Salaspils veselības centra darbībai, kas vērsta uz individuālu pieeju katram pacientam.

Saruna ar KS Baltijas dārzeņi izpilddirektoru Jāni Bušu.

Daudzus gadus piemirsts, pēdējā gada laikā slavens, diemžēl ne labākajā nozīmē, tapis Salaspils kodolreaktors.

Milzu stiklota oranžērija, ko daļēji aizsedz Nacionālā botāniskā dārza koki un ēkas, ir redzama jau no ielas, bet tās patiesos izmērus var novērtēt, tikai tai pieejot tuvu klāt.

Pēc Latvijas brīvības atgūšanas aktualitāti zaudēja daudzas padomju gados kultivētas vietas, lietas un procesi. Arī piemiņas vietas! Strīdīgais Uzvaras piemineklis Pārdaugavā un citi uzvaru pār fašismu un krievu armijas slavinošie objekti mūsdienu sabiedrībai kļuva vairs neaktuāli, nepieņemami un lieki.

Salaspils uzņēmēju biedrībai (SUB), lai arī tā dibināta jau 2010. gadā, pērnā gada rudenī sācies jauns darbības cikls. Kā norāda tās valdes priekšsēdētājs Miks Balodis – biedrība ir piedzīvojusi restartu, lai ar jaunu sparu pārstāvētu Salaspils novada uzņēmēju kopējās intereses un veicinātu uzņēmējdarbības attīstību novadā.