Cilvēkam draudzīgs veselības centrs

Par saviem pacientiem rūpējas oftalmoloģe Ilva Pūķe © Ojārs Lūsis

1975. gada novembrī Salaspils ambulanci pārdēvē par Salaspils lauku poliklīniku, kas pilnvērtīgu darbību jaunuzceltajā ēkā uzsāk 1976. gada 1. februārī. Šis datums tiek ņemts par atskaites punktu tagadējā Salaspils veselības centra darbībai, kas vērsta uz individuālu pieeju katram pacientam.

Veselības centrā nepieciešams sociālais darbinieks

Uz to, lai pacients laikus saņemtu tam nozīmētos izmeklējumus, iegādātos un dzertu zāles, kā arī veiktu slimībai atbilstošas sistemātiskas apskates, veselības centra vadītāja Vita Upmane (attēlā) skatās ļoti stingri. «Ārstiem bieži vien nākas nodarboties ne tikai ar ārstniecību, bet arī pildīt sociālā darbinieka funkcijas. Situācijas ir ļoti dažādas, piemēram, pacientam ir nepieciešami medikamenti, kurus iegādāties viņš nevar atļauties. Šādas situācijas nedrīkst pieļaut – tad nu ārstam nākas zvanīt uz sociālo dienestu, runāt, skaidrot un meklēt iespējas, lai pacientam tomēr zāles būtu. Vēl viens piemērs – cilvēks nav pietiekami zinošs, lai atrastu telefonu numurus, sazvanītu un pieteiktos viņam nozīmētajam izmeklējumam. Atkal to dara ārsts, kurš šajā laikā varētu pieņemt citu pacientu. Es uzskatu, ka veselības centrā ir nepieciešams sociālais darbinieks, kas palīdzētu slimiem cilvēkiem.»

Ārste uzskata, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma īpaši nedraudzīga ir pret veciem cilvēkiem – rindas uz izmeklējumiem ir gan jauniem, gan veciem, taču veci cilvēki bieži vien atmet ar roku ārstniecībai un izmeklējumiem, jo apzinās, ka fiziski tas nav iespējams. «Piemēram, mēs tagad aktīvi runājam par resnās zarnas izmeklējumiem, lai laikus diagnosticētu vēzi. Izmeklējumam ir īpaši jāsagatavojas – arī gados jaunākam cilvēkam speciālā šķidruma dzeršana un pastiprinātā vēdera izeja rada problēmas un nogurumu, kur nu vēl 80 gadus vecajam. Pirmkārt – ja arī iepriekšējā dienā viņš izpildīs visus noteikumus, tad nākamajā rītā diezin vai saviem spēkiem tiks līdz Rīgas slimnīcai, lai veiktu kolonoskopiju. Ir ļoti daudz jautājumu, kas steidzami ir jārisina ne tikai uz papīra, bet reālajā dzīvē.»

Sāls istaba top ilgi, bet pamatīgi

Projekts par sāls istabas iekārtošanu Salaspils veselības centrā tapa jau pirms vairākiem gadiem. Sāls istabas tagad Latvijā ir iekārtotas vairākās veselības aprūpes iestādēs un gūst arvien lielāku popularitāti, jo pierādās to labvēlīgā ietekme elpošanas ceļu un ādas slimību profilaksē un ārstniecībā, kā arī imunitātes paaugstināšanā. Vita Upmane stāsta: «Vienā no Latvijas pilsētām pašvaldība apmaksā bērnudārzu bērniem apmeklējumus sāls istabā, tādējādi uzlabojot viņu imunitāti un profilaktiski pasargājot no slimībām.»

Salaspils sāls istabai izvēlēts viskvalitatīvākais risinājums – tā būs klāta ar īpašā Himalaju sāls flīzēm. Nav bijis viegli atrast atbilstošās kvalifikācijas meistarus, un tagad problemātiska ir mēbeļu iegāde – koka mēbeles, kas piemērotas ekspluatācijai agresīvā vidē, tik viegli nemaz nav atrast. Taču nu tās ir pasūtītas, un apmēram pēc mēneša sāls istaba uzņems pirmos pacientus.

Lekcijas jaunajiem vecākiem

Bieži dzirdam vecmāmiņas sakām: esmu izaudzinājusi 4 bērnus, un nekādu īpašo zināšanu man nebija, bet visi ir izauguši. Taču Vita Upmane uzskata, ka mūsdienu dzīves ritms ir būtiski mainījies – bērniem un jaunajiem vecākiem stresa ir daudz vairāk, no viņiem jau no mazotnes tiek prasīts vairāk nekā pirms 50 gadiem. Tāpēc ir svarīgi zināt speciālistu ieteikumus pat tādos sīkumos, kā pareizi iedot knupīti, kā mācīt sēdēt vai atbalstīt staigājot, kādas rotaļas kādā vecumā vispiemērotākās. «Katrs sīkums atstāj iespaidu uz bērna attīstību un nākotni!» Piedaloties pašvaldības izsludinātajos projektu konkursos, veselības centram nu jau divus gadus ir izdevies piesaistīt finansējumu lektoru honorāriem, kas izglīto topošos vecākus un jaunās māmiņas. Cerams, ka topošo māmiņu un jauno vecāku skoliņa kļūs par ritmisku tradīciju.

Vaicāta, vai bieži saņem paldies vārdus no pacientiem, Vitas kundze teic: «Katra laikus atklāta slimība un izārstēts pacients ir mūsu gandarījums un paldies. No tā mēs pārtiekam!».