Stājas spēkā jaunais atbalsta plāns iedzīvotājiem energoresursu krīzē; kā tas ietekmēs rēķinus?

© f64.lv, Vladislavs Proškins

1. oktrobrī stājās spēkā Saeimā un valdībā pieņemtie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, ar kuriem likumā iekļauti papildu atbalsta pasākumi mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā.

Likumā cita starpā noteikts, ka visām mājsaimniecībām pirmās 100 patērētās kilovatstundas (kWh) tiks nodrošinātas par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 160 eiro par megavatstundu (MWh). Par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta sniegšanai kopā vajadzīgi 67 miljoni eiro.

Savukārt uzņēmumiem kompensēs 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par MWh. Elektroenerģijas tirgotāja negūtos ieņēmumus par maksas samazinājumu par patērēto elektroenerģiju kompensēs no valsts budžeta līdzekļiem.

Attiecībā uz mājsaimniecībām, kuras apkurē patērē dabasgāzi, valsts tirgotājiem kompensēs summu, kas būs virs 108,75 eiro par MWh. Starpību starp tirgus cenu un 108,7 eiro par MWh segs valsts kompensācija. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot dabasgāzes tirgotājiem. Atbalsta sniegšanai kopā vajadzīgi 10,89 miljoni eiro.

Savukārt siltumapgādē līdz 150 eiro par MWh tiks saglabāts jau apstiprinātais atbalstu, kur valsts kompensē 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh valsts kompensēs 90%. Atbalsta sniegšanai kopā no valsts budžeta vajadzīgi 87 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrija (EM) likuma anotācijā skaidro, ka, piemēram, ja siltumenerģijas tarifs būs 340 eiro par MWh, tad ar piemēroto valsts atbalstu, galalietotājam faktiski būs kompensēti 62% no kopējā siltumapgādes rēķina.

Atbalsts attieksies uz periodu no šī gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Kā skaidro EM, ņemot vērā būtisko siltumenerģijas tarifu pieaugumu un ievērojot to, ka vairākās pašvaldībās siltumenerģijas tarifs pārsniegs 300 eiro par MWh, konstatēts, ka noteiktais mehānisms, kas paredz kompensēt izmaksu pieaugumu 50% apmērā vairs nav atbilstošs situācijai un rada risku, ka daudzas mājsaimniecības nespēs norēķināties par siltumapgādi kā rezultātā var palikt bez apkures vai nokļūt parādos. Līdzīga situācija un riski mājsaimniecībām veikt norēķinus par energoapgādi veidosies arī elektroenerģijas apgādē, kur paredzamā apkures sezonas vidējā mājsaimniecību cena būs aptuveni 270-280 eiro par MWh, savukārt dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām, kas nav saistītie lietotāji, pašlaik ir apmēram par 45 eiro par MWh lielāks nekā tām mājsaimniecībām, kurām tiek piemērots regulētā saistīto lietotāju dabasgāzes cena 108,7 eiro par MWh.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) otrdien valdības sēdē norādīja, ka pašlaik, kad energoresursu cenas ir sasniegušas nebijušus augstumus gan ģeopolitiskās situācijas, gan citu faktoru dēļ, bez valsts atbalsta mājsaimniecībām pastāv risks savlaicīgi un pilnā apmērā segt apkures izmaksas, savukārt uzņēmējiem tas draud ar konkurences zaudēšanu tuvākajiem kaimiņiem.

Iepriekš valdības sēdē atbalstu likumprojektam pauda arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas darba devēju konfederācija. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš otrdien teica, ka šis atbalsts uzņēmumiem būs iespēja novērst sociālo ekonomisko un, iespējams, pat drošības krīzi. Viņš teica, ja nekas netiktu darīts un uzņēmumiem sāktos maksātnespējas, tad neieņemto nodokļu un bezdarbnieku pabalstu ziņā valsts zaudētu daudz vairāk.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) otrdien valdības sēdē norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi ir izstrādāti atbilstoši pašreizējām prognozēm, un, ja kaut kas mainīsies, valdība ir gatava atbalsta pasākumus pārskatīt un palielināt.

Visu jauno atbalsta pasākumu administrēšanu nodrošinās Būvniecības valsts kontroles birojs.

Kā arī no oktrobra, lai samazinātu energoresursu patēriņu dzīvojamo māju telpu apkures nodrošināšanai, atļauts samazināt apkures un karstā ūdens temperatūru šajā apkures sezonā.

Ministru kabinets 20.septembra sēdē nolēma uz laiku pazemināt telpu gaisa temperatūru, ieregulējot to ne vairāk kā plus 19 grādi. Samazinot dzīvojamo telpu gaisa temperatūru par vienu grādu, tiek ietaupīti aptuveni 5% no apkures izmaksām, kas ilgtermiņā veido vērā ņemamu ietaupījumu.

Valdības lēmums paredz, ka laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim dzīvojamās mājas pārvaldītājam jānodrošina atbilstoši apkures sistēmas iestatījumi, lai dzīvokļos gaisa temperatūra nepārsniegtu plus 19 grādus, bet telpā ar viszemāko gaisa temperatūru tā nedrīkst būt zemāka par plus 18 grādiem.

Vienlaikus ir saglabāta iespēja, ka dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašumu mājā dzīvokļa īpašnieki var lemt par augstāku telpu gaisa temperatūras nodrošināšanu dzīvojamajā mājā, ja uzskata to par nepieciešamu dzīvojamās mājas ekspluatācijai vai iedzīvotāju veselības un pašsajūtas nodrošināšanai.

Tāpat, lai samazinātu energoresursu patēriņu dzīvojamo māju siltumapgādes nodrošināšanai, valdība nolēma uz laiku pieļaut pazemināt vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru, ilgtermiņā veidojot vērā ņemamu ietaupījumu.

Valdības lēmums paredz, ka laika periodā no šā gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir tiesības nedaudz vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru, ja ir ievēroti priekšnoteikumi, lai izvairītos no "Legionella spp." baktēriju intensīvas vairošanās. Regulējumā noteikts, ka karstā ūdens temperatūra izejā no siltummaiņa nevar būt zemāka par plus 55 grādiem.

Lēmumu par minimālo pastāvīgi nodrošināmo karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa jāpieņem mājas pārvaldniekam vai dzīvojamās mājas īpašniekiem, ievērojot karstā ūdens sistēmas īpatnības un iedzīvotāju paradumus. Tomēr vienlaikus dzīvojamās mājas pārvaldītājam noteikts pienākums vismaz piecas darbdienas iepriekš informēt iedzīvotājus par profilaktiskajiem individuāli veicamajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos "Legionella spp." baktēriju izplatības ierobežošanai.

Latvijā

Ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu tapis seriāls "Misija latvietis", kura pirmizrāde būs skatāma šā gada 7.novembrī "LMT Viedtelevīzijā" un 14.novembrī LTV1, aģentūru LETA informēja LIAA.