Pumpurs: Stopiņu novadā mums viss jādara pašiem

Stopiņu novads piekļaujas tik cieši Rīgai, ka brīžiem nav īsti skaidrs, kur beidzas galvaspilsēta. Novadā atrodas deviņi ciemi: Ulbroka, kas ir novada centrs, Dreiliņi, Saurieši, Upeslejas, Vālodzes, Līči, Dzidriņas, Rumbula un Cekule. Saruna ar Stopiņu novada domes priekšsēdētāju Jāni Pumpuru.

– Kā Stopiņu novadam veicas ar ES fondu līdzekļu piesaisti un projektu realizāciju, jo zināms, ka Eiropa pret Pierīgas pašvaldībām nav īpaši dāsna?

– Pierīgas pašvaldībām lielākoties ar visu jātiek galā pašām, jo ES finanšu instrumenti vairāk paredzēti reģionu attīstības centriem un īpaši atbalstāmajām lauku teritorijām. Mēs neesam iekļauti ne vienā, ne otrā kategorijā, taču arī šogad turpinām iepriekšējos gados veiksmīgi uzsāktos darbus, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumus un izmantojot pašvaldības budžeta līdzekļus.

Kā lielākos pašvaldības paveiktos darbus pagājušajā gadā varu minēt Ulbrokas vidusskolas ēkas siltināšanu un jaunu klašu telpu izbūvi 4. stāvā, Stopiņu pamatskolas ēkai veikta rekonstrukcija un piebūvēts jauns korpuss, Ulbrokas kultūras namam nomainīts jumts un nosiltinātas ārsienas, Upeslejās rekonstruējām tiltu pāri Mazajai Juglai, izbūvējot norobežotu ietvi gājējiem. Esam atjaunojuši arī vairākus ceļus, daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmus un turpinājām sakārtot Ulbrokas ezera krastmalu. Šajā gadā plānojam turpināt darbus mūsu izglītības iestādēs – Ulbrokas vidusskolā, Gaismas internātpamatskolā, Stopiņu pamatskolā un Upesleju internātpamatskolā. Turpināsim arī Ulbrokas sporta kompleksa telpu remontu. Jau vairākus gadus norit Ulbrokas kultūras centra projekta izstrāde, kas nu jau praktiski ir pabeigts, un tuvākajā laikā plānojam būvniecības darbu uzsākšanu. Turpināsim darbus pie novada ielu un ceļu sakārtošanas.

Piesaistot KPFI finansējumu, tiks turpināta izglītības iestāžu ēku siltināšana, šogad plānots siltināt arī daudzdzīvokļu ēku novadā. Vairākos novada ciemos tiks izbūvētas jaunas ielu apgaismojuma sistēmas. Šogad tiks rekonstruētas ūdensvadu un kanalizācijas sistēmas Sauriešu un Upesleju ciemos, piesaistot ERAF finansējumu.

– Vai iedzīvotājiem ir iespēja izpausties un kaut ko paveikt arī pašiem, negaidot, kad kāds kaut ko iedos vai izdarīs?

– Jau no 2011. gada pašvaldībā organizējam projektu konkursu nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem, kurā katram ir iespēja pieteikties uz finansējumu savu projekta ideju realizācijai. Katru gadu tiek atbalstīti desmit līdz divpadsmit projekti. Šogad projektu konkursā saņēmām 24 projektu pieteikumus. Mums ir prieks, ka iedzīvotāji arvien vairāk iesaistās novada aktivitātēs, tas nozīmē, ka tas iedzīvotājiem ir svarīgi.

– Mazā Jugla pagājušajā rudenī sagādāja pārsteigumu – izgāja no krastiem. Vai ir pieņemti kādi risinājumi, lai turpmāk jūs būtu gatavi šādiem netipiskiem gadījumiem?

– Jā, 2014. gada oktobrī saskārāmies ar neierastu situāciju rudenim – plūdiem Mazajā Juglā, kas skāra vairākus novada ciemus, kas parasti notiek pavasarī. Strādājot pie plūdu situācijas risināšanas, sasaucu kopā pašvaldības, kas atrodas Mazās Juglas upes krastos – Salaspils, Ikšķiles, Ogres, Garkalnes un Ropažu, kā arī atbildīgos dienestus no Zemkopības ministrijas, lai kopīgi rastu risinājumu plūdu situāciju novēršanai un kontrolēšanai ilglaicīgā periodā.

– Pierīgas pašvaldības aktīvi diskutē par Rail Baltica. Kāds ir jūsu viedoklis?

– Šā gada pavasarī mūsu novadā notika Rail Baltica plānotās dzelzceļa līnijas un elektropārvades trešā starpsavienojuma izbūves sabiedriskās apspriešanas, kurās piedalījās daudzi mūsu novada iedzīvotāji.

Priecē tas, ka iedzīvotāji nāca klajā ar konstruktīviem priekšlikumiem, pateicoties kuriem, kopīgi izstrādājām pašvaldības vēstuli abu projektu realizētājiem. Šajā vēstulē apkopojām iedzīvotāju priekšlikumus un pašvaldības redzējumu, kādā veidā abu projektu realizācijas gaitā varētu rast kompromisu starp abām pusēm. Mūsu priekšlikumos aicinājām projekta realizētājus ņemt vērā arī plānotā E22 šosejas ievada Rīgā skartās teritorijas un jau laikus paredzēt nepieciešamos risinājumus.

– Esam pieraduši par Pierīgu runāt tikai kā par naktsmājām Rīgā strādājošajiem, taču realitātē arī šeit kūsā kultūras un mākslas dzīve. Kas jauns šajā jomā?

– Arvien vairāk domājam par mūsu novada iedzīvotāju un viesu iespējām interesanti un aktīvi atpūsties, izzināt novada apkārtni un kultūrvēsturiskās vērtības. Jau vairāku gadu garumā kopā ar vēl piecām Pierīgas pašvaldībām piedalāmies izstādē Balttour, pagājušajā gadā noslēdzām savstarpēju sadarbības līgumu, izveidojot Daugavas lejteces tūrisma reģionu. Tā ir laba iespēja arī mūsu novada uzņēmējiem attīstīt savu darbību vairākos virzienos, kā piemēru šeit varu minēt SIA Getliņi EKO, kas atkritumu uzglabāšanu apvieno ar inovatīvu saimniekošanu un ekskursiju piedāvājumu. Jūnija beigās Ulbrokas Meža kapos notika piemiņas plāksnes atklāšana mūsu novadniekam – dzejniekam un atdzejotājam Pēteram Brūverim. Piemiņas plāksnes autors – tēlnieks Aivars Vilipsons, piemiņas plāksne tika izgatavota, pateicoties dzejnieka laikabiedru ziedojumiem.

Novada kultūras pasākumu klāsts ir papildināts ar jaunu tradīciju – Annas dienuSaimnieču dienu. Annas dienas idejas autore un pasākuma organizatore Ingrīda Balode sapulcināja novada saimnieces ar saviem garšīgākajiem ēdieniem, kas tika vērtēti konkursā, lai izvēlētu novada gada ēdienu. Šo tradīciju turpināsim arī šogad.