Baltijas dārzeņu 10 gadu attīstības un uzvaru laiks

Gatavojoties ES prezidentūrai, sekretariāts parakstīja līgumu ar kooperatīvo sabiedrību Baltijas dārzeņi, kas paredz svaigu burkānu piegādi prezidentūras dalībnieku un viesu ēdienkartes dažādošanai un veselīga uztura popularizēšanai © Publicitātes foto

Saruna ar KS Baltijas dārzeņi izpilddirektoru Jāni Bušu.

– Kopš pēc zemnieku saimniecības Ezerkauliņi iniciatīvas dibināta kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi, šā gada nogalē apritēs desmit gadu. Kā šajā laikā ir mainījies uzņēmums?

– KS Baltijas dārzeņi ir juridiska persona, kas šobrīd apvieno 15 dalībniekus. ES kontekstā lauksaimniecības kooperatīvu darbību nosaka un uzrauga speciālas regulas. Mēs esam izpildījuši visus Eiropas noteiktos kritērijus un kopš 2013. gada esam atzīta ražotāju organizācija. Tas apliecina, ka esam pilntiesīgs ES dārzeņu tirgus dalībnieks.

Runājot par izaugsmi – mēs esam kā dzīvs organisms, kas visu laiku aug, attīstās, mainās. Dibinot KS, mēs bijām pieci dalībnieki, tagad piecpadsmit. Ir tādi, kas izstājušies, ir tādi, kas beiguši savu darbību. Taču skaitļi liecina, ka augam strauji – 2005. gada apgrozījums bija 1 miljons eiro, bet 2014. gada neauditētie dati liecina, ka sasniedzām 18 miljonu eiro apgrozījumu.

– Vai dārzeņu tirgū valda asa konkurence?

– Konkurence ir, un tas ir labi – jāstrādā čaklāk, jādomā ātrāk, jāizmanto intelektuālais potenciāls, jāinvestē ražošanā un cilvēkresursos, kas dod iespēju noturēt līderpozīcijas savā darbības nišā.

Bet ir arī otra tirgus dalībnieku daļa, ko es nesaucu par konkurentiem, bet skaudīgiem nelabvēļiem. Ar dažādām administratīvām un provokatīvām metodēm tiek iedarbināti mehānismi, kas bremzē mūsu darbību. Taču mēs esam pie tā pieraduši, un tas mūs dara tikai stiprākus.

– Kādas priekšrocības iegūst dārzeņu audzētāji, ja tie kļūst par KS Baltijas dārzeņi biedriem?

– Nekādi brīnumi jau nenotiek, jo mēs esam vienā ES dārzeņu tirgus karuselī, kur cenas un pārdošanas apjomus diktē pats tirgus, bet pēdējā gadā arī ģeopolitiskā situācija un ekonomiskās sankcijas abos virzienos – no un uz Krieviju un ES valstīm. Atzīmēšu, ka iepriekš aktīvi strādājām sadarbības aktivizēšanā ar Krievijas uzņēmējiem, taču notikumi procesu ir iesaldējuši. Sadarbība tā arī ir palikusi tikai uz papīra, kaut arī Krievijas puses uzņēmēji ir ļoti ieinteresēti dārzeņu importā no Latvijas.

Mums kā uzņēmumam ar lielu produkcijas pieejamības kapacitāti un labām tehnoloģiskajām iespējām ir vieglāk iekļauties lielajos tirdzniecības tīklos un citos vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības veidojumos. Arī tirgotājiem ir vajadzīgas garantijas par atbilstošas kvalitātes un apjoma preču piegādi plānotajā laikā un iepakojumā. Tieši šīs garantijas ir mūsu trumpis, kas tirgotājiem liek maksāt mazliet vairāk. Dalība kooperatīvā sniedz stabilitātes izjūtu, jo pastāv ilgtermiņa līgumi ar klientiem, norit tirgus izpēte un iespēju robežās varam prognozēt gan iespējamos cenu kāpumus un kritumus, gan pārdošanas apjomus.

– Atgriezīsimies pie burkāniem – ar tiem cienājas Latvijas prezidentūras viesi, kā arī skolēni. Kā attīstās veselīga uztura veicināšanas programma?

– Valsts un ES atbalstītajā programmā Skolas auglis piedalāmies jau kopš 2010. gada. Veselīgos dārzeņus piegādājam jau 140 Latvijas skolām. Taču atzīmēšu, ka valsts beidzot ir sapratusi, ka vajag ne tikai popularizēt veselīgu uzturu ES kampaņu ietvaros, bet sasaistīt tās ar atbalstu vietējiem dārzeņu audzētājiem. Vēl ir daudz jāstrādā pie programmas Zaļais iepirkums nolikuma, bet ceram, ka sadarbībā ar Zemkopības ministrijuPVD un citiem dienestiem tiks izstrādāts efektīvs iepirkuma modelis, lai skolām, slimnīcām un citām valsts iestādēm, kam jāsniedz valsts apmaksāti ēdināšanas pakalpojumi, būtu iespēja iegādāties kvalitatīvus produktus no apkārtnes zemniekiem.

– Vai proporcionāli pieaug arī darbinieku skaits?

– Pavisam noteikti nē, jo lauksaimnieciskās produkcijas apstrāde ir mazkvalificēts darbs ar salīdzinoši zemu atalgojumu. Ik gadu investējam līdzekļus dārzeņu apstrādes līniju modernizēšanā, lai pēc iespējas samazinātu nepieciešamību pēc mazkvalificētā darbaspēka. Ja arī reizēm šķiet, ka, piemēram, 100 tūkstošu eiro investīcijas tehnoloģijās, kas aizvieto vien dažus cilvēkus, neattaisnojas, skaitļi rāda ko citu: vidēji viens darbinieks uzņēmumam gadā izmaksā 20 līdz 30 tūkstošus eiro. Tātad iekārta sevi atpelna dažos gados. Mēs esam mūsdienīgs, uz attīstību vērsts uzņēmums, kaut arī pārstāvam senāko un tradicionālāko Latvijas tautsaimniecības nozari.