Aizkraukle ir definēta kā viens no reģionālās attīstības centriem, kas vienlaikus uzlabo pilsētas attīstības iespējas, bet uzliek arī pienākumus, jo pilsētas un lauku teritoriju mijiedarbība ir pamats darba vietu un pakalpojumu pieejamībai gan pilsētas, gan lauku iedzīvotājiem. Saruna ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu (L. L.), attīstības plānotāju Ilonu Kagāni (I. K.) un priekšsēdētāja vietnieci Antu Teivāni (A. T.).
– Būt par reģionālās attīstības centru ir liels izaicinājums. Kā, jūsuprāt, Aizkrauklei izdodas pildīt šīs funkcijas?
L. L.: – Aizkraukles novads ir ļoti mazs, taču saglabājušās vēsturiskās tendences, kad Aizkraukle bija liela rajona centrs. Līdz ar to cilvēki vēl arvien Aizkraukli uztver kā sociālo pakalpojumu, kultūras, sporta un izglītības centru, arī kā vietu, kur koncentrēts lielāks skaits darba vietu. Savulaik rajons tika sašķelts sešos novados, bet katrs par sevi tas nespēj pilnībā nodrošināt visas cilvēku vajadzības, tāpēc mēs esam atvērti sadarbībai visās jomās. Tikai koncentrējot resursus un sadarbojoties, mēs varam paveikt lielas lietas.
A. T.: – Mēs domājam, ka uzliktās funkcijas pildām pietiekami labi, jo mums ir spēcīgas iestrādes gan kultūras un sporta jomā, gan labi sakārtota pilsētas infrastruktūra, gan pozitīva uzņēmējdarbības vide. Mēs redzam, ka attīstās vietējie uzņēmēji – tiek radīts daudz jaunu darba vietu, un ar aizkraukliešiem vien šīs darba vietas aizpildīt nevar – strādāt uz Aizkraukli brauc cilvēki no blakus novadiem. Turklāt viņi ne tikai strādā, bet arī iepērkas, bauda kultūru, sporto.
Arī izglītības jomā mūsu piedāvājums ir daudzveidīgs – šeit ir sporta, mūzikas un mākslas skolas, lielisks sporta centrs, atjaunots un labi apmeklēts kultūras nams. Mums ir jādara viss, lai ikdienišķā cilvēku plūsma no laukiem uz pilsētu saglabātos.
Par pilsētas ekonomisko aktivitāti liecina arī jaunu veikalu un kafejnīcu atklāšana, kas aktīvi norit pēdējā pusgada laikā. Nesen ir atvērti vairāki jauni veikali – es domāju, ka pirms tam viņi ir veikuši pietiekami plašu tirgus izpēti un secinājuši, ka Aizkraukles reģiona iedzīvotāji ir pirktspējīgi un reģionam ir labas attīstības iespējas.
– Vai varat nosaukt kādu konkrētu pārnovadu sadarbības piemēru, kas ir nozīmīgs plašam sabiedrības lokam?
L. L.: – Manuprāt, viens no pēdējiem svarīgākajiem pasākumiem bija Aizkraukles Zemessardzes organizētais seminārs, kurā uzstājās NBS pārstāvji un eksperti Ukrainas un Krievijas attiecību jautājumos. Uz semināru tika aicināti sešu apkārtējo novadu pārstāvji, un tas izvērtās par interesantu diskusiju. Eksperti runāja par tām lietām, kas šobrīd ir aktuālas katram Latvijas iedzīvotājam, jo Krievijas politika raisa bažas ne tikai Ukrainas, bet arī Latvijas iedzīvotājos. NATO eksperts Krievijas jautājumos civiliedzīvotājiem saprotamā valodā izskaidroja notiekošos procesus un to, ko varam gaidīt turpmāk. Faktiski mēs izdarījām darbiņu, ko vajadzēja iniciēt citām atbildīgām struktūrām.
A. T.: – Šis seminārs ir vēl viens pierādījums, ka Aizkraukle ir reģionālais centrs, kurš sadarbībā ar apkārtējiem novadiem spēj realizēt sabiedrībai nozīmīgu projektu organizēšanu. Atgādināšu, ka Aizkrauklē notika Baltijas ceļa 25 gadu atceres pasākums, ko organizējām kopā – uzskatām, ka kultūrpolitiski pasākumi ir vienojošais faktors ne tikai starp novadiem, bet arī Latvijas sabiedrībai kopumā.
I. K.: – Gribu atzīmēt arī Pārnovadu uzņēmēju dienu, kas kļūst arvien populārāka. Pagājušajā gadā uzņēmēju dienā vēlmi piedalīties izteica 150 uzņēmēji no plaša reģiona. Šogad Uzņēmēju diena noritēs Sporta centrā, taču neesam pārliecināti, vai varēsim atrast vietu stendiem visiem tiem, kuri vēlas izmantot iespēju reklamēt savu produkciju. Kā jaunumu šogad gribu atzīmēt skolēnu mācību firmu līdzdalību Uzņēmēju dienā. Esam ievērojuši, ka interesi par šo izstādi izrāda arvien nozīmīgāki uzņēmumi, kuri sekmīgi darbojas mūsu reģionā. Tas nozīmē, ka spējam sagatavot augsta līmeņa pasākumu, kas interesē arī lielos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus.
– Vai aktivitātes atstāj pozitīvu iespaidu arī uz pašvaldības budžetu?
L. L.: – To gan mēs nevaram teikt – šā gada budžets parāda, ka Aizkrauklē ir viens no zemākajiem ieņēmumu pieaugumiem no iedzīvotāju ienākumu nodokļa. Skaidrojums tam varētu būt, ka liela daļa cilvēku, kas gūst ienākumus Aizkraukles uzņēmumos, nodokļus maksā savās deklarētajās dzīvesvietās – apkārtējos novados, bet, protams, tam ir arī citi iemesli. Taču, ja vērtējam situāciju kopumā, tuvākā nākotne izskatās cerīgāka.
I. K.: – Mums ir jārod motivācija, lai cilvēki, kas Aizkrauklē strādā un īrē mājokļus, šeit arī deklarētos. Esošie dati apliecina, ka faktiskais iedzīvotāju skaits ir daudz lielāks par deklarēto personu skaitu. Diemžēl visieinteresētākie deklarēties Aizkraukles novadā ir tie, kuri vēlas saņemt sociālo palīdzību, jo sociālo pakalpojumu politika mūsu novadā ir labvēlīga.
– Aizkraukle tiešām izskatās sakopta – šeit esot sakārtoti arī dzīvojamo māju iekšpagalmi...
I. K.: – Nav melots – pilsēta tiešām ir sakārtota, sākot ar ielām, pagalmiem un skvēriem, līdz pat ūdenssaimniecībai, izglītības iestādēm un sporta infrastruktūrai. No vienas puses, tā ir maza novada priekšrocība – teritorija ir viegli pārskatāma un sabalansēti attīstīta. Taču ir arī otra puse – mazā novadā salīdzinājumā ar lielajiem novadiem ir proporcionāli mazāks budžets un līdz ar to arī mazākas iespējas atrast līdzekļus jaunu projektu līdzfinansēšanai. Faktiski mūsu kredītportfelis ir izsmelts – tagad jāatmaksā paņemtie kredīti, kas bija nepieciešami ES fondu projektu līdzfinansēšanai.
– Vai tas nozīmē, ka jaunajā plānošanas periodā ES fondu līdzfinansēšana nebūs iespējama?
I. K.: – Nebūt nē, aktuālākajiem projektiem naudu atradīsim. Viens no ieplānotajiem projektiem ir infrastruktūras izveidošana industriālajās zonās. Šajās teritorijās jau tagad strādā uzņēmēji, un tur ieplānoti vēl vairāki jauni objekti, piemēram, Latraps graudu pirmapstrādes rūpnīca un Seces koks šķeldas katlumāja, kas uz privātās partnerības principa piegādās siltumu pilsētas daudzdzīvokļu namiem.
L. L.: – ES fondu līdzekļus plānojam piesaistīt arī skolas piebūves celtniecībai, tādējādi noslēdzot uzsākto izglītības iestāžu optimizāciju, tostarp, no rūpnieciskās zonas izceļot ārā sākumskolu, jo uzskatām, ka industriāla vide nav piemērota skolēnu apmācībai.