VAKARA ZIŅAS. "Menuets" solistam Adrianam Kukuvasam 70: Prieks, ka esmu vajadzīgs
«Dzīvoju tā, kā ir vispareizāk – šim brīdim. Baudu katru mirkli. Atcerēties pagātni šad tad var, lai vēstures elpa nepazūd, bet tajā īpaši ieslīgt nav vēlams. Bet to, kas būs rīt, mēs neviens nezinām,» saka mūziķis, leģendārās grupas «Menuets» solists Adrians Kukuvass.
25. septembrī viņš svinēja savu 70. dzimšanas dienu. «Sākotnēji bija plānots, ka šajā dienā būs atklātais koncerts Mārupes Mūzikas un mākslas skolā, kas ir mana pamata darbavieta, bet tas ir pārcelts uz 9. oktobri,» stāsta trompetes un ģitāras spēles skolotājs. «Ar lielāko prieku piedalos visos «Menueta» pasākumos,» stāsta Adrians Kukuvass, uzsverot, ka šis laiks viņam ir radoši aktīvs.
Finišam tuvojas ierakstu cikls ar krievu dzejnieka Sergeja Jeseņina vārdiem, kurā piedalās dziedošā aktrise Karīna Lučiņina, Māris Repšs un viņa instrumentālā grupa «Los Pulidos». Kopā ar dzejnieku, prozaiķi un dramaturgu Adrianu Briedi-Makoveju, Leona Brieža dēlu, ar kuru sadarbība aizsākusies jau pirms septiņiem gadiem, top dziesmu albums, astoņas dziesmas jau ierakstītas. Bet pērn klajā nākusi Adriana Kukuvasa sarakstītā grāmata «Stella Vulgaris» - par dienesta laiku padomju armijā Rīgā karavīru estrādes ansamblī «Zvaigznīte». «Nav pārāk bieza, bet tie, kuri jau lasījuši, saka, ka interesanta. Lai paliek iemūžināta tā vēstures elpa.»
Jubilārs neslēpj, ka vairs nespēj izturēt tādu tempu, kāds bija pirms 10-20 gadiem. «Cenšos būt mierīgs un priecājos, ka esmu vajadzīgs,» viņš pasmaida un par saviem 70 saka: «Cik man gadu? To jau Ojārs Vācietis visskaistāk ir pateicis: «Tikpat, cik maniem jāņtārpiņiem. Tik, cik es spīdu.» Ja tevī ir šīs vibrācijas, ja spēj sevi turēt tonusā, nav svarīgi, cik ir gadu. Laiks patiesībā ir ļoti jocīga lieta, jo, ja nebūtu šis pulkstenis, cilvēks laiku izjustu pavisam savādāk un justos tik jauns, cik sirdī ir jauns.»