Pensionārs Paulis Variņu pagastā dzīvo aptuveni pusgadsimtu, taču ko tādu savā pagalmā un arī apkaimē piedzīvo pirmo reizi – no debesīm nolīst sārts lietus, vēsta raidījums "Bez Tabu".
"Kad pļāvu zāli, tad tikai ieraudzīju to sarkano ūdeni. Bet tā man tā vanna šeit stāv visu laiku - uzkrāju ūdeni siltumnīcai. 6. jūlijā es to ūdeni ieraudzīju. Bet tas lietus bija nedaudz pirms vai pēc Jāņiem. Zinu, ka jūnija sākumā vannā bija tīrs ūdens," stāsta Paulis.
Paulis arī parāda nelielu stikla burku. Lai arī tā tagad ir tukša, ar neapbruņotu aci redzami sārti nosēdumi. “Ūdens ir iztvaikojis, bet tas sarkanums ir palicis,” akcentē pensionārs.
Paulis arī aizdodas līdz savam laukam, ko iznomā vietējam uzņēmējam, lai audzētu kukurūzas. Pensionārs tur uzreiz ievēro, ka arī šeit zemes virskārtu klāj sarkani pleķi.
Arī vairāk nekā mēnesi pēc mistiskajiem nokrišņiem uz kukurūzas lauka redzami sārti plankumi. “Pilnīgi visa zeme bija sarkana. Visa, tā kā bildēs ir redzams,” uzsver Paulis.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Agroķīmijas departamenta direktore Skaidrīte Rulle kā vienu no versijām izvirza kālija hlorīda jeb mēslojuma nokļūšanu Variņu pagastā ar vēja un nokrišņu palīdzību. Proti, kādā no kālija hlorīda izkraušanas punktiem mēslojuma putekļi, iespējams, pacēlušies gaisā un lietus laikā nolija uz kāda lauka.
Tuvākā šāda vieta atrodoties Valmierā. Iespējams, ar vēja palīdzību sārtie putekļi mēroja aptuveni 50 kilometru, tad lietus laikā nosēdās Variņu pagastā.
Aplūkojot Pauļa nodoto burciņu, VAAD eksperte, pamatojoties uz savu pieredzi, apliecina, ka tas, visticamāk, arī ir kālija hlorīds.
