Kas atbildēs par mirušo dzīvnieku? Zvērkope vēršas pie Rīgas zoodārza apmeklētājiem

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Jau vēstījām, ka Rīgas Zooloģiskā dārza darbiniece Keita pēc divu nedēļu darba veltījusi skarbus vārdus Zooloģiskā dārza apmeklētājiem. Ar savu pieredzi nu dalījusies arī Anna, kura Zoodārzā strādā jau vairākus gadus.

"Skatoties pēdējā laikā apkārt notiekošo ir daudz kas sakrājies, ko gribētos izteikt. Šobrīd par savu 2,5 gadu pieredzi Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kas ir bijis kā pa kalniem un lejām un noteikti atstājis man vismaz dažus sirmus matus un noņēmis dažus gadus no dzīves," raksta Anna.

Viņa atklāj, ka dzīvnieku kopēja darbs prasa lieli fizisko noturību un tempu, bet par visu visvairāk tas prasa stiprus nervus. Viņa norāda, ka joprojām daudzi apmeklētāji apdraud gan dzīvnieku veselību, gan drošību.

"Daudzas dzīvnieku sugas ēd visas dienas garumā, līdz ar to viņiem arī nepieciešams uzpildīt barību. Šajā laikā apmeklētāji var izmantot izdevību mācīties un pavērot, kas dzīvniekiem tiek pasniegts ēšanai vai kā tiek iekārtotas viņu mītnes. Var redzēt, ka ir daži cilvēki, kas stāv un skatās, kam tas interesē, bet ir tādi, kas izturas kā spēļu laukumā sitot pa stiklu un izķēmojot logu mazgāšanu un sasmērējot vai laizot visu stiklu no pretējās puses kur tikko viss nomazgāts. Tā būtu tikai cieņa pret darbiniekiem, ja to varētu ievērot, nedaudz pacietības," pausts ierakstā.

Arī Anna akcentē, ka joprojām cilvēki apdraud zoodārza iemītniekus, dodot tiem līdzi paņemtos našķus: "Ir ļoti skumji un nogurdinoši kad ziemā nākas no žirafu boksiem vilkt laukā ziemassvētku eglītes rotājumus, vai citā laikā lielus dzēšgumijas gabalus, burkānus, ābolus, maizi un citas lietas, kas pārmestas pāri 5 metrīgajiem stikliem. Žirafes no zemes šos ēdienu neēd, un labi vien, jo ir divas žirafes kurām apmeklētāju dotie cienasti ir īpaši slikti veselības dēļ. Bet ir citi dzīvnieki, kas apēd visu ko viņiem nomet zemē un tiem pēc tam tas beidzas ar veselības problēmām vai pat letāli. Bojā gājušo mazo ziemeļbriedīti ņemot par piemēru, viņš aizgāja tieši no apmeklētāju dotā cienasta. Ir bijuši gadījumi kad Muskusbriedītis ir sabarots ar sāļiem frī kartupeļiem, kas viņiem ir ļoti kaitīgs kā rezultātā briedītis atteicās ilgstoši ēst. Citam dzīvniekam varbūt tas beigsies tikai ar caureju vai aptaukošanos, bet citam var sanākt arī letāli. Pirms domājat kādam dzīvniekam kaut ko dot, apdomājiet kārtīgi, ja nu tieši šis dzīvnieks aizies bojā, ja nu tieši šī lieta viņam ir aizliegta, arī dzīvniekiem tāpat kā cilvēkiem ir aizliegtās lietas, kas viņiem nodara ļoti lielu postu veselībai. Kas tad nesīs atbildību par to, dzīvnieks būs aizgājis bojā jūsu cienasta dēļ… "

Tāpat viņa akcentē, ka nereti cilvēki, vēloties, lai dzīvnieki ir "aktīvāki", ar savu uzvedību tos satrauc. "Visas dienas garumā nākas redzēt tik daudz cilvēku, kas kliedz, skrien, taisa troksni, sit pa stikliem un biedē dzīvniekus, lai tie izlien no saviem slēpņiem. Bet tā neko nevar panākt, dzīvnieki izlien ārā kad ārā ir mierīgs, ne velti “Ziemas naktīs” zoodārzā diennakts tumšajā laikā sākas dzīvnieku aktīvais laiks, jo pa dienu lielajā burzmā un troksnī daudzi slēpjās vai daudz nekustas. Būsi pārsteigts kad redzēsi, ka esot mierīgam zoodārzā redzēsi un piedzīvosi daudz vairāk, dzīvnieki jūtas labi kad ir miers un vairāk pārvietojas, vēro apkārtni un uzturas redzamā zonā. No sišanas pa stikliem dzīvnieki nereaģē, jo gluži vienkārši tas nav nekas jauns, viņi pie tā pieraduši un viņus neinteresēs, ja mēģināsi kliegt skaļāk, tieši pretēji, liela daļa dzīvnieku netuvosies šādiem trakotājiem. Būs dzīvnieki, kas no šiem sitieniem tieši izbīsies un bēgs prom, kas daudziem cilvēkiem liekas jautri, dzīvnieciņš skrien. Bet tas nav jautri dzīvniekam, viņš baidās un bēg aiz bailēm un pēc tam kopējiem ir grūtāk ar dzīvnieku darboties, jo viņš ir iebiedēts no katra trokšņā. Diemžēl ļoti reti nākas redzēt kad šie cilvēki (parasti tie ir bērni), tiek apturēti vai vecāki viņiem aizrāda."

Tāpat viņa uzsver, ka cilvēkiem nav izpratnes par dzīvnieku kopēju darbu: "Darbiniekiem ir nācies dzirdēt aizskarošos komentārus, piemēram, kad māte iet garām un norādot uz kopēju aplokā stāsta bērnam “skaties, ja tu nemācīsies labi, tad arī varēsi kakas lasīt”. Daudziem cilvēkiem ir nepareizs uzskats par to kādi ir zoo dzīvnieku kopēju pienākumi, un tie nav tikai kaku lasīšana, jā arī tas tur ietilpst, jo vai tad Jums visiem patiktu staigāt pa netīru zoodārzu? Bet dzīvnieku kopēji strādā, arī lai uzlabotu dzīvnieku labklājību un to nav iespējams pilnvērtīgi darīt, ja viņi netiek uztverti cieņpilni vispirms kā cilvēki, kas tikai dara savu darbu un palīdz dabai neizmirt acu priekšā."

Ekrānuzņēmums no Facebook

Jau vēstīts, ka Rīgas Zooloģiskā dārza darbiniece dalījās ar skarbu viedokli par zoodārza apmeklētājiem. "Cilvēki mīļie... Es strādāju Zooloģiskajā dārzā tikai divas nedēļas, bet man jau ir viens biezs vārds sakāms. [...] Ja jūs nāciet uz zoodārzu barot dzīvniekus vai uzvesties kā "mežoņi" (skriet, kliegt, sist pa stikliem un režģiem), tad nenāciet nemaz," sociālajos tīklos rakstīja Keita.

Dīvaini

Parlamentārieši atbalstījuši grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kas paredz, ka par seksuālu uzmākšanos būs piemērojama administratīvā atbildība.

Svarīgākais