Varam būt laimīgi, ka Latvijā ir ļoti augstas kvalitātes ūdens resursi un esam bagāti ar tīru un garšīgu dzeramo ūdeni, ko varam paņemt no mūsu krāna. Daudzviet pasaulē tas nav tik pašsaprotami un šī bagātība ir jānovērtē, to nenoguris atgādina Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus, raksta lsm.lv.
Fragments no pētnieka sarunas ar Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes (LU) radio NABA raidījuma "Zinātnes vārdā" vadītāju Ievu Siliņu.
Ieva Siliņa: Tu esi arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors un jau daudzus gadus diendienā pievērsies dažādu ar ūdeni saistītu jautājumu pētīšanai un risināšanai, kā arī sabiedrības izglītošanai. Kādu ūdeni tu pats dzer?
S. Dejus: Lielākoties es atrodos Latvijā un tad lietoju svaigu un garšīgu krāna ūdeni, un tas ir pats racionālākais risinājums, ko mēs varam šeit izvēlēties, jo tas ir pieejams faktiski jebkurā pilsētā, ja mēs pareizi un atbilstoši to lietojam. Jāuzsver, ka Latvijā ūdeni mēs pamatā iegūstam no pazemes avotiem jeb pazemē esošajiem dziļajiem gruntsūdeņiem, kas ir pasargātie gruntsūdens līmeņi, kur cilvēku radīts piesārņojums nonāk ļoti ilgā laikā vai ļoti reti. Ceļojot tam ir jāpievērš uzmanība un jāizpēta situācija konkrētā valstī, sevišķi eksotiskos pasaules reģionos, bet Eiropā un Ziemeļamerikā par to nevajadzētu uztraukties, droši var lietot ūdeni no krāna, tikai jautājums, vai tas būs garšīgs, vai mazāk garšīgs.
I. Siliņa: Bet ja ūdens garšo aizdomīgi, ko tad?
S. Dejus: Garša ir ļoti subjektīvs jautājums, tāpēc cilvēku uztvere par ūdens garšu atšķiras un gaidas par to, kā tad būtu jāgaršo, radušās no tā, kādu ūdeni viņš pats līdz šim ir lietojis.
Dažādās Latvijas vietās ūdens garša var būt ļoti atšķirīga, jo tā ir atkarīga no sāļu un gāzu satura ūdenī.
Man visu bērnību dzīvojot Liepājā, kur ir izteikti sāļiem bagāts ūdens ar izteiktu garšu, pārceļoties uz studijām Rīgā, sākumā bija grūti, jo neapzinājos, ka ūdens kvalitāte ir tikpat laba kā Liepājā, bet bija jāpierod pie atšķirīgās ūdens garšas, jo sāļu saturs ir pavisam cits, it sevišķi Daugavas kreisajā krastā, kur dzeramais ūdens tiek ņemts no virszemes ūdenstilpēm, līdz ar to tam ir pilnīgi cits garšu kopums, kurš tad kādam var šķist aizdomīgs.
I. Siliņa: Kā varu pārliecināties, ka tas ūdens, ko es dzeru, ir augstas kvalitātes?
S. Dejus: Par to ik dienu pārliecinās daudzi inženieri un eksperti, katrā pilsētā, kur ir centralizēta ūdens apgādes sistēma, ikdienā ņemot ūdens paraugus un analizējot tos. Paraugi tiek ņemti ne tikai ūdens sagatavošanas vietās, bet visā tīklā, piemēram, visas Rīgas teritorijā ir vairāki desmiti vietu, kur ikdienā tiek ņemti un analizēti ūdens paraugi, pārliecinoties par to, vai tas atbilst Latvijā un visā Eiropā noteiktajām dzeramā ūdens nekaitīguma prasībām.
Savukārt privātmāju īpašniekiem, kam ir savs urbums vai aka, iesakām vismaz reizi gadā paņemt šo ūdens paraugu un nogādāt akreditētā laboratorijā. Un kāpēc reizi gadā, nevis retāk - tāpēc, ka mūsu paradumi būtiski mainās, mēs lietojam piecas līdz sešas reizes vairāk ūdeni, nekā to lietoja mūsu vecvecāki. Līdz ar to, ja ir savs urbums, visticamāk, kaut kur netālu tev ir arī sava notekūdeņu sistēma, kas nelabvēlīgu apstākļu ietekmē var gana ātri šo urbumu piesārņot. To var izdarīt arī kaimiņa notekūdeņu sistēma, par kuru tu, iespējams, nemaz nenojaut.
