Latvija dzīvo pāri saviem līdzekļiem, Latvijas Banka brīdina par sliktu iznākumu
Pusmiljards eiro. Šāda summa būs jāsamaksā par arvien pieaugošā valsts parāda procentmaksājumiem. Turklāt valdības aizņemšanās apetīte tikai aug. Turpmākajos gados jau aptuveni 20 miljardu eiro kopējo aizņēmumu plānots palielināt vēl par astoņiem miljardiem, vēl vairāk palielinot ikgadējos procentmaksājumus. Latvijas Banka par šo sāk celt trauksmi. Tas esot ceļš uz nekurieni, vēsta TV3.
Latvijā politiķi nemīl dzīvot taupīgi. Un pēdējos 20 gados, kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā, tikai vienu reizi uz Saeimu aiznests budžets bez deficīta. Tikai vienu reizi bijusi apņēmība nedzīvot pāri saviem līdzekļiem, uz parāda.
Tā nu gadu laikā valsts aizņēmusies un aizņēmusies un parāds audzis un audzis. 2019. gada beigās kopējā summa sasniedza 11 miljardus eiro, bet vismaz kaut kādos rāmjos turējās tas rādītājs, kurā ierasti mērām valsts parādu. Proti, parāds pret kopējo ekonomikas izmēru. Īpaši dramatiska dinamika parāda datos gan uzņemta pēdējos piecos gados.
“Naudas ir tik daudz kā nekad nav bijis,” pandēmijas laikā teica toreizējais premjers Krišjānis Kariņš. Tiesa gan, aizņemtas naudas. Deficīti un parāda augšana turpinājās arī energocenu krīzē un pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Un arī tālāk. Kopējais aizņēmums jau virs 20 miljardiem eiro. Šonedēļ līdz ar nākamā gada valsts budžeta izstrādes startu izziņotas jaunākās prognozes. Turpmākajos gados plānots paņemt vēl astoņus miljardus, tā teikt, uz krīta, parāda apmēram jau sasniedzot pat 56% no IKP.
Par šo jaunuzņemto politiķu tērēšanās un aizņemšanās apetīti trauksmi šobrīd ceļ Latvijas Bankā, kur norāda, ka gan uzņemtajos deficīta apgriezienos, gan kopējā valsts parāda apmērā mēs esam jau pamatīgi priekšā abām kaimiņvalstīm - Lietuvai un Igaunijai. Un arī tur bija bija kovids, un arī tur rēķinās ar karu.
Centrālajā bankā norāda, ka faktiski noēdam savu drošības rezervi un ekonomikas izaugsme jeb, precīzāk, tās trūkums nespēj to kompensēt.
“Šis ir ceļš uz nekurieni. Ja mēs tiešām neveicam fundamentālas izmaiņas un neveicam tās pietiekami drīz, tad šāda kombinācija ilgtermiņā nav uzturama. Šis parāds pieaugs arvien vairāk, un tas radīs bažas arī finanšu tirgus dalībniekos, kas ir aizdevuši Latvijai,” brīdina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns.
Bankā klāsta, ka varam nokļūt tādā kā spirālē, kur izaugsmes trūkums spiež aizņemties tālāk, savukārt pieaugošie daudzos simtos miljonu mērāmie ikgadējie parāda procentmaksājumi slāpē izaugsmes iespējas.
Finanšu ministrs, “Jaunās vienotības” politiķis Arvils Ašeradens klāsta, ka nodokļus celt nav plānā, cita aizņemšanās alternatīva jeb valsts tēriņu mazināšana notiekot iespēju robežās, savukārt aizsardzības vajadzības nevarot gaidīt.
