Inga Grencberga: Negribu būt slepkava

Rakstniece Inga Grencberga savā profilā mikrovietnē "X" jautā: "Kā, kam jāsaka, lai sadzirdētu?"

Gājēji, lūdzu, lietojiet atstarotājus dienas tumšajā laikā! Arī pilsētā! Uz maz (necik) apgaismotām gājēju pārejām, īpaši lietus laikā, kad viss spīd, mirguļo - jūs, tumšus, neredz. Negribu būt slepkava! Jā, es katru reizi bremzēju,

atklāj Grencberga.

Arī līdzcilvēki pauž savu viedokli:

Sintija: "Jā. Arī tie, kuri šajā tumšajā laikā iet gar šosejas malu, kur ātrums ir 90-100. Katru reizi tādu neredzamo ieraugot, sirds saraujas, jo ieraugi pēdējā brīdī."

Artūrs: "Ja nekā cita nav, vienmēr eksistē telefona gaismiņa."

Sandra: "Neesmu veikalos redzējusi atstarotājus, gan jau kaut kur labi noslēpts. Nevar tā pa ceļam paņemt, kā saldējumu."

Daiga: "Šodien vienu tādu neredzamo pamatīgi nošļakstīju. Man tik ļoti, ļoti žēl, bet pamanīju gājēju tumšajās drēbēs tikai, kad bija jau par vēlu piebremzēt."

Nadīna: "Mēs ar vīru, pirms 3 gadiem, braucot mājās šitā gandrīz avārijā nokļuvām. Nobeidzies mocis ar blakusvāģi tika stumts pa Skultes ceļu. Pēdējā brīdī pamanījām, jo braucām ar tuvajām gaismām un pretī brauca mašīna … ne apbraukt, ne droši apstāties. Visu vakaru raustīju valodu…"

Liesma: "Pāris dienas atpakaļ viens pašnāvnieks ar elektroskrejriteni brauca naktī, lietū pa šosejas malu, kur atļautais 90km/h un tur nav nekā, kaut vai maza asfalta mala, pa kuru čučināt."