Vairai Vīķei-Freibergai šodien dzimšanas diena; viņu sirsnīgi sveic Pavļuts

Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien, 1. decembrī, svin dzimšanas dienu.

"Šodien, 1.decembrī no sirds sveicu personīgā gadskārtā Mūsu Prezidenti Vairu Vīķi Freibergu. Lai veselība un enerģija, tas viedais un mundrais mirdzums Jūsu acīs, un padoms mums šobrīd vajadzīgi vairāk nekā jebkad," ar šādu sveicienu mikroblogošanas vietnē "Twitter" dalījies veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Arī mēs pievienojamies siltajiem sveicieniem.

Vaira Vīķe dzimusi 1937.gada 1.decembrī Rīgā, liecina ieraksts Valsts prezidenta mājas lapā. Padomju karaspēkam okupējot Latviju, viņas ģimene devās trimdā 1945.gada 1.janvārī un kā bēgļi nonāca Vācijā. Skolas gaitas prezidente uzsāka latviešu bēgļu nometnēs Herenvīkā un Lībekā, vēlāk franču pārvaldītajā Marokā - pamatskolā Dauratas HES un meiteņu koledžā Mers-Sultan Kasablankā.

1954.gadā ģimene izceļoja uz Toronto, Kanādā, kur V.Vīķe-Freiberga gadu strādāja bankā, tad iestājās Toronto Universitātē, iegūstot B.A. (1958.gads) un M.A. (1960.gads) grādu psiholoģijā. Studiju laikā viņa strādāja kā palīgskolotāja meiteņu privātskolā un arī kā spāņu valodas tulkotāja, bet vēlāk kā psiholoģe Toronto Psihiatriskajā slimnīcā (1960-61.gads). Atsākot studijas Makgila (McGill) Universitātē Monreālā, viņa ieguva doktora (Ph.D.) grādu eksperimentālajā psiholoģijā 1965.gadā. Prezidente brīvi pārvalda latviešu, angļu, franču, vācu un spāņu valodu.

Profesionālā karjera (1965-1999)

No 1965. līdz 1998.gadam Vairas Vīķes-Freibergas psiholoģijas profesores karjera veidojās Monreālas Universitātē (Université de Montréal), kur viņa pasniedza psihofarmakoloģiju, psiholingvistiku, zinātnes teoriju un eksperimentālās metodes, bet galvenie pētījumi bija vērsti uz atmiņas, valodas un prāta procesiem. Vienlaikus viņa veica pētījumus par latviešu tautas dziesmu semiotiku, poētiku un struktūru. Šajā darbības posmā sagatavotas vai publicētas 10 grāmatas, ap 160 rakstu, monogrāfiju un grāmatu nodaļu, sniegtas vairāk nekā 250 runas un zinātniski referāti angļu, franču un latviešu valodā, kā arī daudzas radio, televīzijas un preses intervijas. V.Vīķe-Freiberga ir Latvijas Rakstnieku savienibas biedre (2004).

Latviešu sabiedrībā V.Vīķe-Freiberga darbojas kopš 1957.gada kā audzinātāja jaunatnes nometnēs, folkloras speciāliste un domātāja par latviskās identitātes un tautas izdzīvošanas jautājumiem, kā arī par Baltijas valstu politisko nākotni.

Dr. Vīķe-Freiberga aktīvi piedalījusies un guvusi plašu administratīvā darba pieredzi dažādās Kanādas valdības, akadēmisko un nevalstisko organizāciju, kā arī starptautisko zinātnisko organizāciju vadībā. Saņēmusi daudzus apbalvojumus par izciliem sasniegumiem humanitārajās un sabiedriskajās zinātnēs. 1998.gada jūnijā ievēlēta par emeritēto goda profesori Monreālas Universitātē, viņa atgriezās uz dzīvi Latvijā, atsaucoties uz aicinājumu kļūt par jaundibināmā Latvijas Institūta direktori un sākot šo darbu 1998.gada 19.oktobrī.

Latvijas valsts prezidentūra (1999-2007)

Latvijas Republikas Saeima Vairu Vīķi-Freibergu ievēlēja par Valsts prezidenti 1999.gada 17.jūnijā uz četriem gadiem ar pilnvaru termiņa sākumu 8.jūlijā. 2003.gadā ar 88 balsīm no 96 viņa tika pārvēlēta uz otru pilnvaru termiņu. Valsts prezidenta pilnvaras nosaka LR Satversme.

Kopš stāšanās amatā prezidente starptautiskajā arēnā aktīvi aizstāvēja Latvijas uzņemšanas nepieciešamību NATO un Eiropas Savienībā, Vaira Vīķe-Freiberga bieži tiek lūgta sacīt runas starptautiskās sanāksmēs. Runās lielu uzmanību viņa velta Eiropas vēstures dialogam, sociālām problēmām, morālām vērtībām un demokrātijas stiprināšanai.

Sieviešu valstu vadītāju padomes (Council of Women World Leaders) locekle kopš 1999.gada. Ik gadu lūgta piedalīties Pasaules Ekonomikas forumā (WEF) Davosā, Šveicē un Amerikas Sasniegumu akadēmijas (American Academy of Achievement) sanāksmēs.

Kopš 1999. gada saņemti daudzi apbalvojumi, 27 valstu augstākie ordeņi un desmit goda doktora grādi. Par Prezidenti publicētas trīs biogrāfijas latviešu, somu, angļu, franču, spāņu, krievu un itāļu valodās. 2005.gada Hannas Ārentes (Hannah Arendt) balvas par politisko domu laureā