Austrijas kanclers Verners Faimans aicinājis tūdaļ pēc 14.septembrī paredzētās Eiropas Savienības iekšlietu ministru apspriedes sarīkot ārkārtēju ES samitu, lai meklētu risinājumus migrantu krīzei.
Faimans norādījis, ka viņa valsts lēmums uzņemt tūkstošiem bēgļu, kas no Ungārijas cenšas nokļūt Rietumeiropā, uzskatāms tikai par pagaidu pasākumu un Austrijas labās gribas izpausmi krīzes situācijā. Pēc viņa teiktā, nav cita ceļa, kā kopīgi risinājuma meklējumi visas Eiropas mērogā.
Kā ziņots, piektdien vēlu vakarā Ungārijas valdība paziņoja, ka piešķir simts autobusus, lai nogādātu uz robežu ar Austriju tos tūkstošus nelegālo imigrantu, kas drūzmējās Budapeštas Keleti stacijā vai arī kājām jau bija devušies Austrijas virzienā. "Mēs to darām, lai nākamo 24 stundu laikā netiktu paralizēta Ungārijas transporta sistēma," paziņoja premjerministra Viktora Orbāna kanceleja.
Agrā sestdienas rītā pēc sarunas ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli Faimans paziņoja, ka Vīne un Berlīne ļaus ar autobusiem no Ungārijas atvestajiem nelegālajiem imigrantiem netraucēti šķērsot savas robežas. Austrijas kanclera birojs norādīja, ka šis lēmums izriet no "pašreizējās ārkārtējās situācijas uz Ungārijas robežas".
Austrijas valsts dzelzceļa kompānija svētdien paziņojusi, ka nepilnās divās dienās pārvedusi uz Vāciju vairāk nekā 13 000 migrantus un bēgļus un svētdien Vācijas virzienā paredzēti kopskaitā 40 vilcieni, turklāt kompānija arī nosūtījusi aptuveni 20 autobusus, lai bēgļus no Ungārijas robežas nogādātu uz Zalcburgu.
Austrija ir viena no tām ES valstīm, kas aicina noteikt katrai dalībvalstij saistošas bēgļu uzņemšanas kvotas un vēlas, lai ES valstis pieņemtu kopīgus patvēruma piešķiršanas noteikumus.
Tikmēr Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs sestdien pēc neformālās ES ārlietu ministru apspriedes Luksemburgā norādījis, ka viņa valsts būtu gatava savu iespēju robežās pieņemt vairāk bēgļu, nekā plānots līdz šim, ja vien šis process norisināsies brīvprātīgi.
"Daži uzskata, ka kvotas būs brīnumlīdzeklis problēmas risināšanai, citi pret tām iebilst. Meklējām risinājumus un ceram, ka 14.septembrī, kad tiksies iekšlietu ministri, mums jau būs kaut kas konkrētāks," viņš stāstījis ziņu aģentūrai ELTA, gan neizklāstot konkrētu dalībvalstu nostāju.
Linkevičs norādījis, ka dalībvalstis apspriedē izteikušas priekšlikumus par ES robežu apsardzību, ekonomisko migrantu nošķiršanas iespējām un par to, kā uzlabot bēgļu nometņu darbu.
Kā ziņots, arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pēc šīs apspriedes norādīja, ka solidaritāte ir būtiska ES migrācijas politikas sastāvdaļa, taču patvēruma meklētāju pārdales pasākumi papildināmi ar ilgtspējīgiem risinājumiem migrācijas plūsmu pārvaldībai un izmantojami tikai ārkārtas situācijās, saglabājot brīvprātības principu.