Levits iecerējis jaunu ministru veidu – valsts ministrus. Vai Latvijā ar esošiem ministriem ir par maz?

Pirms nedēļas, uzrunājot Saeimu, Valsts prezidents Egils Levits deputātiem stāstīja, ka iecerējis grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot tajā iespēju Saeimai un valdībai iecelt politiski atbildīgu amatpersonu - valsts ministru - uz konkrētu uzdevumu izpildes laiku noteiktā pārnozaru politikas jomā.

E. Levits uzsvēra, ka ir virkne jomu, kurās šis dinamiskais laiks pieprasa dažādu ministriju un pārvaldes iestāžu kopdarbu, tāpēc valsts augstākā amatpersona likumā piedāvās noteikt šādai pārnozaru sadarbībai nepieciešamos instrumentus. "Jābūt politiski atbildīgam cilvēkam Seimā un Ministru kabinetā, kas šīs specifiskās jomas pārvalda," deputātiem sacīja E. Levits.

Tiesa, pagaidām valsts augstākās amatpersonas iecerētais likuma grozījumu projekts dienas gaismu vēl nav ieraudzījis, taču šī ideja nav jauna. Latvijas vēsturē ir bijis līdzīgs ministru veids - valsts īpašo uzdevumu ministrs. Un tādi bija gandrīz katrā ministrijā. Latvijā ir bijuši vairāki īpašo uzdevumu ministri, piemēram, sabiedrības integrācijas lietu ministrs, bērnu un ģimenes lietu ministrs, pašvaldības lietu ministrs utt. Šo ministru atalgojums, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, ir tāds pats kā ministriem. Šogad ministru alga uz papīra ir 4699 eiro, nākamgad - 4950 eiro, neskaitot reprezentācijai atvēlētos izdevumus.