Ārkārtējās situācijas izbeigšana esot Saeimas rokās

Ārkārtējās situācijas izbeigšana pēc 9.jūnija ir Saeimas rokās, ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Vaicāts, vai valdībai ir plāns "B" gadījumā, ja jaunā Covid-19 likuma izskatīšana Saeimā ieilgts un šis likums nestāsies spēkā 9.jūnijā, Kariņš atzina, ka valdībai ir plāns "B", tā detaļas neatklājot.

"Tas, vai valsts izies no ārkārtējās situācijas pēc 9.jūnija, ir Saeimas rokās. Valdībai ir skaidrs, ka mēs gribam izbeigt ārkārtējo situāciju ar 9.jūniju un ar 10.jūniju ieiet jaunā ikdienas režīmā. Saeima skata to, kāds būs šis jaunais režīms," klāstīja Kariņš, paužot cerību, ka Saeima laikus izskatīs un pieņems jauno Covid-19 likumu.

LETA jau vēstīja, ka jaunajam Covid-19 izplatības radītā valsta apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumprojektam iesniegti 100 priekšlikumi. Parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) aģentūrai LETA pauda, ka komisija būs gatava skatīt priekšlikumus līdz pat naktij.

Ņemot vērā strauji tuvojošos termiņu, kad plānots izbeigt valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli, Saeimai ir ierobežots laiks, lai pagūtu izskatīt un pieņemt vairākus likumus, kas regulēs kārtību pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Piemēram, Covid-19 izplatības radītā valsta apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumprojekta otrajam lasījumam saņemti 100 priekšlikumi.

Kad jaunā likuma priekšteča grozījumiem iesniegtie priekšlikumi tika skatīti Budžeta komisijā, debates par tiem bija laikietilpīgas, turklāt relatīvi daudz laika prasīja to izskatīšana arī Saeimas sēdē.

Kā ziņots, Saeimas deputātu vairākums šodien pirmajā lasījumā atbalstīja atbalstīja Covid-19 izplatības radītā valsta apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumprojektu, kas paredz noteikt tiesisko regulējumu atbalsta pasākumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Deputāti atbalstīja steidzamības piešķiršanu likumprojektam, kas nozīmē, ka tas Saeimā tiks izskatīts divos lasījumos. Tāpat ir atbalstīta tā dēvētā "lielā steidzamība".

Jauns likuma projekts izstrādāts, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti un valsts tautsaimniecības drošību, kā arī noteiktu, kuri līdzšinējie atbalsta pasākumi tiks turpināti arī pēc koronavīrusa izraisītās ārkārtējās situācijas beigām, teikts likumprojekta anotācijā.

Tāpat anotācijā norādīts, ka visus iepriekš noteiktos ierobežojumus nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, tādējādi ieviestie atbalsta pasākumi turpināsies, kamēr Covid-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai tie būs nepieciešami.

Plānots, ka līdz šī gada beigām uzņēmumi neatkarīgi no nozares varēs pieteikties līdzšinējiem atbalsta instrumentiem, ko administrē finanšu institūcija "Altum".

Tāpat paredzēts saglabāt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trim gadiem, un pieteikties šim atbalstam nodokļu maksātāji varēs vēl līdz šī gada beigām.

Pēc ārkārtējās situācijas beigām plānots saglabāt arī dīkstāves pabalstu, līdz gada beigām varēs darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām savienībām, kā arī turpināties līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem.

Tāpat plānots, ka līdz gada beigām pašvaldības varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu iedzīvotājiem.

Likumprojektā paredzēts turpināt arī citus līdzšinējos atbalsta pasākumus un plānots, ka jaunais likums pēc ārkārtējās situācijas beigām aizstās līdzšinējo likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".