Ārkārtējā situācija uz robežas ar Baltkrieviju izmaksājusi aptuveni četrus miljonus eiro

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Ārkārtējā situācija uz robežas ar Baltkrieviju iekšlietu dienestiem un Aizsardzības ministrijai (AM) izmaksājusi papildus vismaz aptuveni četrus miljonus eiro, liecina apkopotie valdības lēmumi kopš pagājušā gada rudens.

Ik reizi naudu nolemts piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. IeM jau sagatavojusi jaunu kārtējo valdības lēmuma projektu par naudas piešķiršanu. Šoreiz valdībai būs jālemj par 638 254 eiro atvēlēšanu. Pārsvarā izdevumi radušies par augustu un tā nepieciešama, lai iekšlietu dienestos nodarbinātajiem samaksātu par virsstundu darbu, piemaksas, kā arī lai segtu izdevumus par inventāra un degvielas iegādi un izdevumus, kas saistīti ar patvēruma meklētāju uztura un dienas naudas izmaksu.

Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu no Baltkrievijas puses, Latvijas valdība jau pērn no 11.augusta Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Līdz šim tā vairākkārt pagarināta un patlaban tā pagarināta līdz 10.novembrim.

Minētais finansējums gan neietver citus ar Baltkrievijas robežas drošības pastiprināšanu saistītos izdevumus, piemēram, žoga būvniecību, jo žogu bija plānots būvēt vēl pirms minētā spiediena.

Sagaidāms, ka Latvija būs spiesta tērēt arī finansējumu attiecībā uz Krievijas robežu, jo, ņemot vērā Krievijas pieņemto lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu, kuras mērķis ir pastiprināt karadarbību Ukrainas teritorijā, un nepieciešamību novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, ārkārtējā situācija izsludināta līdz 27.decembrim robežšķērsošanas vietās un vairākos novados.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais