Jau atkal radot šaubas par valdības stabilitāti, Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, pieprasot ekonomikas ministra Ralfa Nemiro demisiju, publiski vērsies pret partneri koalīcijā – KPV LV. Politiskā spēka līderi uz incidentu lūkojas filozofiski, paužot, ka informācijas trūkuma dēļ J. Bordāns kļūdījies.
Ar paziņojumu, ka Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam jāatlaiž ekonomikas ministrs, J. Bordāns klajā nāca pēc tam, kad atklātībā izlauzās domstarpības starp ekonomikas ministru un viņa vadītās iestādes valsts sekretāru Edgaru Eglīti.
R. Nemiro trešdien valsts sekretāru atstādināja no amata, jo uzskata, ka viņš nespēj tikt galā ar tam uzticētajiem pienākumiem. Piemēram, izveidot elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes kontroles mehānismu. Savukārt E. Eglītis paudis viedokli, ka ministrs viņu vēlas atbrīvot, jo viņš iebilst R. Nemiro iecerei a/s Latvenergo padomē iecelt savu padomnieku Pāvelu Rebenoku.
Reaģējot uz situāciju, J. Bordāns izplatīja paziņojumu, kurā norāda, ka, strādājot vienā valdībā, viņš nevar piekrist un piesegt šādu «neētisku un prettiesisku rīcību». Tieslietu ministrs norāda, ka viņš kā Ministru prezidenta biedrs iestājas par tiesiskumu, labas pārvaldības principiem, par valsts īpašuma rūpīgu un atbildīgu apsaimniekošanu, par demokrātisku valsts pārvaldi un pret šauru personīgu interešu lobēšanu.
Tāpat J. Bordāns pārmet R. Nemiro, ka tā vietā, lai īstenotu valdības deklarācijā doto uzdevumu likvidēt obligātā iepirkuma komponenti, viņš visus spēkus veltot sev pietuvinātu, taču nepietiekami kvalificētu un ar apšaubāmu reputāciju apveltītu personu iecelšanai vienā no Latvijas attīstībai stratēģiski svarīgākajiem uzņēmumiem.
Koalīcijas partneri, vērojot KPV LV un konservatīvo attiecību krīzi, pauž viedokli, ka konfliktējošajām pusēm radusies situācija būtu jāpārrunā valdību veidojošo partiju sadarbības padomē, savukārt premjerministrs paziņojis, ka politisku pietuvinātu personu virzīšana Latvenergo padomē nav pieļaujama un R. Nemiro atbildībā ir nodrošināt, ka tiek ievēroti labi pārvaldības principi Latvenergo uzraudzībā. «Latvenergo padomes locekļi ir jāizvēlas tikai un vienīgi konkursa kārtībā, nav pieļaujama politiski pietuvinātu personu virzīšana uz šiem amatiem. Jāatzīmē, ka pretendentam jāatbilst visām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kas noteiktas stratēģiski nozīmīgam valsts uzņēmumam,» pauž valdības vadītājs.
To, ka tieši šādā kārtībā pašlaik tiek meklēti Latvenergo padomes locekļi, uzsver KPV LV līderis Atis Zakatistovs. Viņš norāda, ka P. Rebenoks konkursā uz amatu pieteicies pats un neviens viņu nevirzot - viss esot konkursa komisijas rokās.
Politiķis uzskata, ka J. Bordānam pietrūkst informācijas, lai izvērtētu situāciju, un jautājums tiks izskatīts koalīciju veidojošo partiju kopsēdē. Vienlaikus A. Zakatistovs pieļāva iespēju, ka, saņemot vērā ņemamus argumentus, ekonomikas ministrs varētu atteikties no P. Rebenoka apstiprināšanas uzņēmuma padomē - ja konkursā viņš tiks atzīts par atbilstošu šim amatam.
Vērojot koalīcijas partneru publisko ķīvēšanos, politologs Filips Rajevskis pauž viedokli, ka liela ietekme šim konfliktam uz pretrunu jau tā plosīto koalīciju nebūs. «Būtu jocīgi, ja Kariņš sāktu klausīt šādām komandām. Bordānam ir mentāla trauma dēļ tik īsās premjera amata kandidāta karjeras. Būtu tikai loģiski, ja Kariņš vien pavicinās ar pirkstu, uzklausīs paskaidrojumus un ne vairāk,» pauž eksperts. Pretējā gadījumā, attīstoties notikumiem, KPV LV varētu ne tikai zaudēt ekonomikas ministra amatu, bet varētu arī īstenoties konservatīvo priekšvēlēšanu sapnis par iekšlietu ministra amatu. Taču pret šo vēlmi valdības veidošanas gaitā iebilda visi topošās koalīcijas partneri.