Vilnim Ķirsim lielākās izredzes uz ekonomikas ministra krēslu

STRAUJA IZAUGSME. Vilnis Ķirsis Rīgas domē nostrādājis tikai dažus mēnešus, bet jau pēc trim nedēļām viņam domnieka krēsls, iespējams, būs jāpamet, lai karjeras kāpnēs spertu ievērojamu pakāpienu uz augšu – kļūtu par ekonomikas ministru © F64

Ja koalīcijas partneri sekos Vienotības diktētajiem noteikumiem, pēc trim nedēļām Saeimai jāapstiprina jaunais ekonomikas ministrs. Partijas valde par ministra kandidāta lēmusi nav, taču ir zināms, ka organizācijas vadītājs Arvils Ašeradens apņēmies šim amatam virzīt Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi.

Jau vēstīts, ka A. Ašeradens no ministra amata atteicās, lai atgrieztos parlamentā un uzņemtos Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amata pienākumus. Amats šā gada nogalē atbrīvosies, jo deputāta mandātu nolikt solījusi Solvita Āboltiņa, kas nolēmusi karjeru turpināt diplomātiskajā dienestā.

Bez liela trokšņa publiskajā telpā Vienotība sākotnēji apsvēra trīs kandidātus ministra amatam - Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāri Karīnu Ploku un V. Ķirsi.

Plokas kandidatūra ātri atsijāta, jo tā neguva vērā ņemamu atbalstu pašā partijā - vāju rezultātu vēlēšanās un citu iemeslu dēļ. Z. Kalniņa-Lukaševica neizturēja ierēdniecības cenzu. Valdības ierēdņi premjerministra birojam bija raidījuši nepārprotamu signālu, ka politiķei ir pārmērīgas ambīcijas un spēcīgs ego, kas ministrijas darbu varētu paralizēt.

Savukārt V. Ķirsis jau sākotnēji uztverts kā cienījams ministra amata kandidāts, jo partijai sarežģītā laikā paudis gatavību uzņemties tās priekšsēdētāja pienākumus. Arī pašvaldību vēlēšanu Rīgā kampaņas laikā pierādījis sevi kā vērā ņemams politiķis.

Viņa kandidatūra tīkama šķiet arī vēlētājam. Neatkarīgās rīcībā esošie socioloģiskās aptaujas rezultāti liecina, ka no šīs trijotnes visatpazīstamākais ir V. Ķirsis. Turklāt nedaudz vairāk par 65% aptaujāto uzskata, ka tieši viņš ir piemērotākais kandidāts ministra amatam. Salīdzinājumam: Z. Kalniņas-Lukaševicas atbilstību šim amatam atzina tikai 23,61%.

Par to, ka V. Ķirša kandidatūru virzīs ekonomikas ministra amatam, liecina arī tas, ka pēc Vienotības iniciatīvas Rīgas domnieks ticies ar premjerministru Māri Kučinski. Kamēr Vienotība savu kandidātu nav nosaukusi oficiāli, Ministru prezidents no komentāriem par V. Ķirša izredzēm tikt apstiprinātam izvairās, bet neoficiāli avoti liecina, ka tikšanās patiešām notikusi, kaut beigusies bez konkrētiem solījumiem.

Koalīcijas partneru acīs V. Ķirša kandidatūrai varētu būt daži netīkami aspekti. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienībai, no kuras rindām nāk premjerministrs, ne sevišķi patīk, ka viņš piedalījās pēc Rīdzenes sarunu publicēšanas organizētajā pret oligarhu mītiņā pie Valsts prezidenta pils. Arī sociālajos tīklos internetā paustie politiskie uzskati un attieksme pret dažiem koalīcijas partneriem neceļot viņa akcijas. Taču tās esot tikai nianses, kas netraucēšot 37 gadus veco politiķi virzīt atbildīgajam amatam.

Ķirsis atsakās sniegt jebkādus komentārus par tikšanos ar premjerministru, par viņa kandidatūras ekonomikas ministra amatam izvērtēšanas gaitu, jo partijas valde vienojusies, ka par šiem procesiem tiesīgs izteikties ir tikai Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, kurš šobrīd atrodas komandējumā ASV.

Arī šajā situācijā, kā jau pieņemts lielajā politikā, Vienotības rindās atbalsts V. Ķirsim nav vienbalsīgs. Organizācijā pastāv uzskats, ka partijai nevajadzēja tik viegli pakļauties ierēdniecības spiedienam un atteikties no Z. Kalniņas-Lukaševicas kandidatūras virzīšanas. No partijas biedru atmiņas nav izdzisis arī fakts, ka V. Ķirsis bija viens no tiem, kuru privāto priekšvēlēšanu kampaņu dēļ pirms 12. Saeimas vēlēšanām Vienotībai tika atņems valsts finansējums. Taču pašlaik šķiet, ka iekšējā viļņošanās šoreiz nespēs iedragāt V. Ķirša izredzes vismaz tapt nominētam ministra amatam oficiāli.