Putins un Dzjiņpins vienojas par "lielāko, plašāko un kapitālietilpīgāko gāzes projektu pasaulē"
Krievijas diktators Vladimirs Putins un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins otrdien Pekinā parakstīja aptuveni 20 vienošanās, kas uzsver abu valstu ciešās divpusējās attiecības, vēstīja Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra "Sjiņhua".
Starp parakstītajiem dokumentiem bija juridiski saistošs memorands par jauna gāzes cauruļvada būvniecību no Krievijas caur Mongoliju uz Ķīnu, paziņoja Krievijas koncerna "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers.
Millers paziņoja par šo vienošanos pēc Putina, Sji un Mongolijas prezidenta Uhnaagijna Hurelsuha tikšanās.
Memorands paredz gāzes cauruļvada "Sila Sibiri 2" būvniecību no Krievijas uz Ķīnu un gāzes tranzīta cauruļvada "Sojuz-Vostok" būvniecību caur Mongoliju. Kad sāksies "Sila Sibiri 2" būvniecība, netiek ziņots.
"Gazprom" un "China National Petroleum Corporation" arī parakstīja dokumentus par gāzes piegāžu palielināšanu pa jau pastāvošo cauruļvadu "Sila Sibiri" no 38 miljardiem kubikmetru gadā līdz 44 miljardiem kubikmetru gadā.
6700 kilometrus garā cauruļvada "Sila Sibiri 2", kura 2700 kilometru posms būs Krievijas teritorijā, jauda būs 50 miljardi kubikmetru gadā. Vienošanās ir noslēgta uz 30 gadiem.
Millers nosauca šo cauruļvadu par "lielāko, plašāko un kapitālietilpīgāko gāzes projektu pasaulē", bet nesniedza ziņas par būvniecības izmaksām, kas tiek lēstas desmitiem miljardu ASV dolāru apmērā.
Pekina un Maskava arī vienojās izmēģināt Krievijas pilsoņu ar derīgām pasēm bezvīzu braucienus uz Ķīnu. Ķīnas Ārlietu ministrija paziņoja, ka jaunais regulējums, kas paredz uzturēšanos uz laiku līdz 30 dienām, būs spēkā vienu gadu ilgā izmēģinājuma periodā. Tas stāsies spēkā 15. septembrī.
Tika parakstītas arī citas vienošanās par sadarbību tādās jomās kā enerģētika, aviācija, mākslīgais intelekts un lauksaimniecība.
Putins kopā ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu trešdien Pekinā apmeklēs vērienīgu militāro parādi par godu Otrā pasaules kara beigu 80. gadadienai.
Netika ziņots, ko Sji un Putins runājuši par Krievijas karu pret Ukrainu.
Rietumvalstis pārmet Ķīnai, ka tā piegādā Krievijai preces, kuras var tikt izmantotas militāriem mērķiem, tādējādi atbalstot Krievijas bruņojuma rūpniecību.
