Jaunais Polijas prezidents pieprasa reparācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem

Jaunais Polijas prezidents Karols Navrockis ceremonijas laikā, pieminot 86.gadskārtu kopš Otrā pasaules kara sākuma, pirmdien atkal pieprasījis Vācijai reparācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem.

"Mums jāatrisina jautājums par reparācijām no Vācijas valsts, ko es kā Polijas prezidents viennozīmīgi pieprasu kopējā labuma vārdā," paziņoja Navrockis, aicinot premjerministra Donalda Tuska vadīto valdību izdarīt uz Berlīni nepieciešamo spiedienu.

Reaģējot uz prezidenta izteikumiem, ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis atzinis, ka neskatoties uz Polijas morālajām tiesībā saņemt kompensāciju, šī "lieta ir bezcerīga". Neskatoties uz to, Sikorskis paudis atbalstu prezidenta iniciatīvai.

Vācija iepriekš atkārtoti noraidījusi Polijas prasības, apgalvojot, ka Varšava no kompensācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem esot atteikusies jau 1953.gadā un ka šis jautājums esot izsmelts.

Savukārt Polija norāda, ka 1953.gada lēmums par atteikšanos no reparācijām, pirmkārt, attiecies vienīgi uz toreizējo komunistisko Austrumvāciju jeb tā dēvēto Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) un, otrkārt, šādu lēmumu pieņēmusi neleģitīmā toreizējā komunistu marionešu valdība PSRS spiediena rezultātā.

Varšava noraida arī Berlīnes apgalvojumus, ka jautājums it kā esot galīgi izbeigts līdz ar 1990.gada Vienošanos par galīgo noregulējumu attiecībā uz Vāciju, kas kļuva par starptautisko pamatu Vācijas apvienošanai.

Šo Vienošanos tolaik slēdza Austrumvācija un Rietumvācija, kā arī četras bijušās okupācijas varas - ASV, Francija, Lielbritānija un Padomju Savienība.

Saskaņā ar aplēsēm, kas tika izdarītas iepriekšējās valdības laikā, ko veidoja šobrīd opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), Polijai reparācijās pienākas 6,2 triljoni zlotu (1,5 triljoni eiro).

Kad PiS valdību nomanīja Tuska veidotais kabinets, Sikorskis pagājušā gada februārī paziņoja, ka Polija neuzturēs reparāciju prasību pret Vāciju.