Gundars Bērziņš: Kamēr pircēji turpina pirkt, uzņēmējam nav loģiska pamata cenas samazināt

Ekonomists, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš TV24 pauž savu viedokli par cenu kāpumu Latvijā.

“Kamēr uzņēmēji ar šiem nosacījumiem var nodrošināt peļņu un iedzīvotāji turpina pirkt, uzņēmējiem nav objektīva pamata samazināt cenas. Kamēr viņi var nopelnīt ar to, ka pārdod par šīm augstajām cenām, kamēr iedzīvotāji turpina pirkt, no uzņēmēju viedokļa nav loģiska pamata tās samazināt. Tik vienkārši,” skaidroja Gundars Bērziņš, piebilstot, ka peļņas maksimizācija ir viens no uzņēmējdarbības pamatelementiem.

Viņaprāt, problēma ir tajā, ka mēs gaidām, ka zemas cenas būs tajā veikalā, kas mums ir tuvu pie mājām. Bet, ja paskatāmies, piemēram, Vācijā, tad tur ģimenes ir gatavas braukt 50 kilometrus uz tuvāko centru, kur var nopirkt pārtiku ilgākam laikam, viņi pērk uz nedēļu. Un veselām ģimenēm viņi boikotē tos veikalus, kas nenolaiž cenas, vienkārši pieņem lēmumu neiet, jo tur ir par dārgu, bet citā veikalā ir lētāk.

“Ja mēs kā sabiedrība nepieņemsim lēmumu boikotēt tos, kuriem ir augstas cenas, tikmēr viņi cenas zemē nelaidīs - tā tas strādā,” atgādināja ekonomists.

G. Bērziņš piebilda, ka daudzās valstīs ir īpašas programmas, kā risina pārtikas cenu un pieejamības jautājumu. Piemēram, ASV ir atbalsta sistēma trūcīgajiem, kas ir neatkarīga no veikala uzcenojumiem. Viņiem ir pieejami noteikti pārtikas produkti par fiksētām cenām, taču cilvēkiem ir jākvalificējas šai palīdzībai. Šī sistēma ir ieviesta un nodrošina, ka daļa sabiedrības saņem konkrētus pārtikas produktus par normālām cenām. Tas ir viens ceļš.

Otrs ceļš, kā to risina, ir kā, piemēram, Dānijā un Zviedrijā - vietējie ražotāji pateikuši, ka viņiem apnikuši lielveikalu uzcenojumi, un nolēma izveidot savus kooperatīvus, radot kooperatīvu tīklu, kur bez dažādiem starpniekiem tirgo savu produkciju. Zviedrijā, Dānijā un pat Igaunijā daži no tiem ir izveidojuši savu mazumtirdzniecības tīklu, veikalu ķēdes.

Trešais variants ir, kā risināt tirgus nepilnību, ja mēs to tā definējam. Tad daļu no uzņēmējdarbības riska uzņemas valsts vai pašvaldība, kas atzīst: jā, mums tur trūkst zemo cenu veikalu. Mums ir brīva teritorija, mēs to ierīkojam, un tiem, kas ir gatavi piedāvāt cenas, piemēram, 10% zem tirgus vērtības speciālām preču kategorijām, mēs ar ļoti izdevīgiem noteikumiem izīrējam šo veikalu. Latvijas gadījumā tur, protams, uzreiz būs problēma ar Konkurences padomi un konkurences likumdošanu, kas teiks, ka tā nevar, tāpēc valstij jāskatās, kas atbilst likumdošanai.

Attiecībā uz samazināto pievienotās vērtības nodokli pārtikai G. Bērziņš kā izaicinājumu minēja, vai tas patiesi dos zemākas cenas. Ekonomistam nav pārliecības, ka ilgtermiņā cenas būs mazākas. Turklāt tas apgrūtinās grāmatvedības uzskaiti, un vispār tas nav tik vienkāršs jautājums, kā liekas.