Kaimiņvalstī plāno ieviest "sastrēguma nodokli". To paredzot ES direktīva
Pašlaik ceļu nodokli Lietuvā maksā uzņēmumi, kas ekspluatē smagākus transportlīdzekļus. Tomēr ar laiku varētu tikt ieviests sastrēgumu nodoklis, ko maksātu arī vieglās automašīnas. Sastrēgumu maksu ierosina Vietējo pašvaldību asociācija, bet Lietuvas Transporta un sakaru ministrija pret to neiebilst, jo īpaši tāpēc, ka tā ir paredzēta arī attiecīgajā Eiropas Savienības (ES) direktīvā.
Ja priekšlikumi tiks īstenoti, automašīnām par braucienu atsevišķos ceļu vai ielu posmos būtu jāmaksā līdz pat 0,61 eiro par kilometru.
Pašlaik tiek saskaņots Transporta un sakaru ministrijas sagatavotais valdības lēmuma projekts “Par ceļu lietošanas nodevas likmju noteikšanas metodikas apstiprināšanu”.
Jaunu normatīvo aktu mērķis ir noteikt ceļu lietošanas nodevas likmju noteikšanas, kā arī infrastruktūras un ārējo izmaksu (oglekļa dioksīda (CO2) emisiju izmaksu) aprēķināšanas kārtību.
Arī Lietuvas Pašvaldību asociācija pauda savu nostāju par projektu. Tai nebija komentāru vai ieteikumu, taču tā iesniedza Klaipēdas rajona pašvaldības priekšlikumu par sastrēgumu nodevas ieviešanu saistībā ar topošo likumprojektu. Šī pašvaldība ierosina apsvērt, vai ceļu nodevas sistēmas uzlabošanas kontekstā saskaņā ar attiecīgo ES direktīvu sastrēgumu nodevas būtu jāievieš noteiktās nobrauktuvēs un iebrauktuvēs lielākajās pilsētās sastrēgumstundās.
“Nodoklim vajadzētu samazināt satiksmes plūsmas sastrēgumstundās noslogotākajos ceļu posmos, un iekasētos līdzekļus varētu izmantot, lai daļēji finansētu papildu savienojumu izveidi,” pauž Klaipēdas rajona pašvaldība.
Iepriekšminētā ES direktīva paredz, ka ES valstis var noteikt sastrēgumu nodevu, kas piemērojama jebkuram to ceļu tīkla posmam, kurā rodas sastrēgumi.
Maksu var piemērot tikai tajos ceļa posmos, kur sastrēgumi ir bieži, un tikai periodos, kad tie ir bieži. Saskaņā ar direktīvu dalībvalstis var atbrīvot mikroautobusus, vietējos autobusus un tālsatiksmes autobusus no sastrēgumu maksas, lai veicinātu sabiedriskā transporta izmantošanu.
Ieņēmumi no sastrēgumu maksām jāizmanto sastrēgumu problēmas risināšanai vai ilgtspējīga transporta un mobilitātes attīstībai kopumā. Dalībvalstīm jāievieš atbilstoši mehānismi, lai uzraudzītu sastrēgumu nodevu ietekmi un pārskatītu nodevu līmeni. Direktīvā ir paredzētas arī “pamata sastrēgumu nodevas”.
Atkarībā no tā, vai sastrēgums rodas uz pilsētas vai piepilsētas ceļa, vieglajām automašīnām tiks piemērota maksa no 0,237 eiro līdz 0,61 eiro par 1 km. Smagajiem transportlīdzekļiem šī nodokļa apmērs ir līdz pat 2,9 reizēm lielāks.
Spriežot pēc ziņu portālam “tv3.lt” nosūtītā komentāra, Transporta un sakaru ministrija neiebilstu pret jaunas sastrēgumu nodevas ieviešanu.
Lietuvas Transporta un sakaru ministrija atgādināja, ka 2026. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi Ceļu uzturēšanas un attīstības programmas finansēšanas likumā. Valdība arī apstiprināja ceļu lietošanas nodevas likmju noteikšanas metodiku, saskaņā ar kuru ceļu lietošanas nodeva sastāvēs no divām komponentēm - infrastruktūras un ārējām izmaksām, t.i., oglekļa dioksīda (CO2) emisiju izmaksām.
“Šajā kontekstā sastrēgumu nodeva varētu tikt piemērota kā viens no regulēšanas pasākumiem, piemēram, ierobežojot vecāko un visvairāk piesārņojošo automašīnu piekļuvi noteiktām pilsētas ielām sastrēgumstundās,” paziņoja ministrija.
Jaunās valdošās koalīcijas vienošanās paredz “uzlabot ceļu stāvokli visā Lietuvā” un “steidzami meklēt līdzekļus” šim nolūkam.
Turklāt valdošās partijas ir apņēmušās īstenot sociāli orientētu, finansiāli ilgtspējīgu politiku un “šajā nolūkā mēreni un konsekventi katru gadu palielināt caur budžetiem pārdalīto IKP proporcionālo daļu”.
Lai palielinātu šo daļu, ir jāiekasē vairāk nodokļu. Tas prasa vai nu pašu nodokļu palielināšanu, vai arī to iedzīvotāju un uzņēmumu skaita palielināšanu, kas tos maksā, ziņo “tv3.lt”.
