Vienotības vēlēšanu rezultāti partijas vadītāja Andra Piebalga vērtējumā vajadzīgo restartu partijai nav devuši, bet nostādījuši to pareizajā virzienā gan. Vai ar to pietiks partijas neiznīkšanai, ko gaidīt no Vienotības šajā koalīcijā un turpmāk, Neatkarīgās intervija ar Andri Piebalgu.
Neatkarīgā: - Kā vērtējat Vienotības pašvaldību vēlēšanu rezultātus? Novadu skaits, kuros tā uzvarējusi, ir samazinājies no 10 uz 4, Rīgā par pieciem mandātiem mazāk.
Andris Piebalgs: - Vienotība pirms pašvaldību vēlēšanām bija sarežģītā situācijā, un visas pēdējā laika problēmas bija atstājušas iespaidu uz partijas kaujasspēju, turklāt kad KNAB mums atņēmis valsts finansējumu krietnam periodam. Nebija vienkārši, tomēr izveidojām kaujasspējīgus sarakstus, sagatavojām pietiekami kvalitatīvas programmas un izvirzījām jaunus līderus, kā Vilni Ķirsi Rīgā, lai varētu restartēt arī partiju. Rezultātus valde vērtē kā apmierinošus, lai gan, protams, nav tas, ko cerēju. Godīgi sakot, tajā politiskā situācijā, kurā bijām, cerēt stipri vairāk būtu diezgan neprātīgi. Pozitīvi, ka iezīmēti jauni līderi, kuri labi nostartēja, tostarp Ķirsis, kuram vispirms vēl bija jāiegūst atpazīstamība. Viņš panāca partijas iekļūšanu Rīgas domē, kur ne visas koalīcijas partijas ir ievēlētas. Ja ir spēcīgs līderis, kā Jānis Rozenbergs Cēsīs, tad ir gandrīz 70% balsu arī Vienotībai. Sarežģītā cīņā noturēt vairākumu izdevies Raimondam Čudaram Salaspilī. Bet, protams, būs arī kritika, jo nevienam nepatīk zaudēt mandātu.
- Jūsuprāt, ir iegūts šis restarts?
- Vēlēšanu rezultātus automātiski nesauktu par restartu, drīzāk - esam ieguvuši laiku, lai sakārtotos. Pašvaldību vēlēšanas parādīja, ka ejam pareizā virzienā, bet restarts būtu tiešām labs rezultāts nākamajās Saeimas vēlēšanās, nevis vienkārši iekļūšana Saeimā.
- Ja rezultātu Rīgā vērtējat kā labu ar četriem mandātiem no deviņiem iepriekš, tad jājautā, cik lielā mērā Vienotība sevi bija norakstījusi?
- Tā nav. Mums bija jāmaina līderi, Ķirsis nav ne partijas priekšsēdētājs, pat ne valdes loceklis. Bet viņu izvirzīja nodaļa, un mēs strādājām ar to, kam bija nodaļas biedru uzticība. Daudzi gribēja, lai es startēju, bet man tas nebija pieņemami, pirmkārt, tāpēc, ka es neesmu rīdzinieks un, otrkārt, nodaļas vēlme bija jārespektē.
- Intervijā Neatkarīgajai iepriekš teicāt: «Populisms būtu pret manu būtību... tas nav mans ceļš.» Vienotības solījumos Rīgai nesaskatāt populismu?
- Nē, domāju, ka mums bija viena no konkrētākajām un nepopulistiskākajām programmām.
- 600 eiro vērtas veselības apdrošināšanas polises pensionāriem, uz pusi samazināt sabiedriskā transporta izmaksas, 4000 dzīvokļu jaunajām ģimenēm, palielināts līdzmaksājums par bērniem privātajos bērnudārzos utt.?
- Visam apakšā ir aprēķins. Kaut vai raugoties uz milzīgajām e-kartes izgatavošanas izmaksām sabiedriskajā transportā! Un pārējās lietas ir pilnībā izdarāmas Rīgas budžeta ietvaros. Tur nav populisma!
- Vienotība, kas sevi dēvē par labēju partiju, uzreiz ķeras klāt pārdalei.
- Tā nav obligāti pārdale, tā ir uzsvaru maiņa. Lielākās problēmas saistītas ar veselības aizsardzību, ar to, ka esošie līdzekļi Rīgas domē tiek izmantoti nelietderīgi. Neveidojām negatīvo kampaņu, vienkārši piedāvājām lietas darīt savādāk. Šī nebija programma tikai priekšvēlēšanu kampaņai - četri ievēlētie domnieki strādās, lai kaut ko no solītā realizētu. Pozīcijas un opozīcijas attiecības ir mainījušās, opozīcija ir daudz stiprāka.
- Vai par vēlēšanu rezultātu Rīgā daļa atbildības nav jāuzņemas arī līdzšinējiem Vienotības domniekiem, jo redzam, ka no līdzšinējiem deputātiem pārvēlēts ir tikai Olafs Pulks.
- Tā ir mana atbildība. Neapšaubāmi, es uzņēmos risku. Jā, daudzi man pārmet, ka pats nestartēju Rīgā - varētu jau formāli pierakstīties vai kaut ko izdarīt, bet nekad negribētu tā mānīties. Bet daudziem likās, ka tās bija tik svarīgs vēlēšanas, ka partijas priekšsēdētājam vajadzēja startēt.
- Pirms ievēlēšanas par Vienotības valdes priekšsēdētāju kā sava darba atskaites punktus minējāt partijas reitingu vismaz 10% un pašvaldību vēlēšanu rezultātus ne sliktākus kā iepriekš. Ja ne, valdei un vadītājam jāizvērtē sava atbilstība. Abi rādītāji nav izpildīti.
- No tā neatkāpjos. Nav arī katastrofa, kas prasītu man nekavējoties atkāpties uzreiz pēc vēlēšanām, bet kongress rudenī pieņems lēmumus atbilstoši tam, ko esmu solījis un neesmu izdarījis. Negrasos attaisnot neveiksmes ar ārējiem faktoriem. Es neteiktu, ka tās ir manas kļūdas - es strādāju tā, kā gribēju strādāt, bet nesasniedzu rezultātu, un, ja tā nav, par to arī jāatbild.
- Kas novedis Vienotību līdz šādam rezultātam?
- Vienotības krīze ar vēlētājiem bija stipri dziļāka, nekā domāju brīdī, kad sniedzu šo interviju. Daudzi uzskatīja, ka Vienotība faktiski vairs nav dzīvotspējīga. Iespējams, nepareizi novērtēju sākotnējā stāvokļa grūtības, bet tā ir mana problēma. Man neizdevās radīt pietiekami stipru, jaunu organizācijas tēlu, ar kuru atgūt vēlētāju uzticību. Nenoņemu no sevis šo atbildību. Ar citiem faktoriem politikā vienmēr ir jārēķinās. Stratēģiski varbūt vajadzēja būt mazāk ambiciozam. Mēģināju salabot Vienotību, cik varu, un izvirzīt jaunus līderus, kur mums tie ir. Piedāvāju iepriekšējā kongresā Cēsīs vairākas stratēģiskas izmaiņas, bet kongress uzskatīja, ka vēl nav laiks radikālākām pārmaiņām.
- Vai mīnuss nav jūsu neesamība Saeimā, valdībā, pašvaldībā, tas, ka esat drusku neredzams?
- Neapšaubāmi, tā ir problēma. Bet to es zināju, tādējādi tas nemazina manu atbildību. Protams, esot vēlētā struktūrā, ir lielākas iespējas, ir lielāka mediju interese. Vadu valdes sēdes, strādāju ar partijas biedriem, bet plašai publikai esmu mazāk redzams.
Lasu daudz pārmetumus par Vienotības stratēģisko virzību, jo īpaši reformas sakarā un attiecībās ar mūsu partneriem, bet es uzskatu, ka šajā periodā esam gājuši pareizajā virzienā, bet arvien vēl nepietiekami.
- Kas ir tās lietas, ko esat partijā sakārtojis, mainījis, uzlabojis? It kā nedzirdam vairs tik daudz par Vienotības iekšējiem konfliktiem, vismaz uz āru tie nenāk, bet reitingā uzlabojumu nav.
- Vienotību nevar vērtēt tikai pēc reitinga, jo īpaši pēc tā Latvijas faktu uzrādītā, kāds bija neilgi pirms Rīgas domes vēlēšanām, kur atšķirība gan mums, gan citām partijām bija ļoti liela, kas pat liek apšaubīt reitingu korektumu.
Kas ir izdarīts? Pirmkārt, iekšējās ķildas un nesaskaņas, kas neapšaubāmi turpina eksistēt, netiek nestas uz āru, un Vienotība ir kā vienots veselums, neraugoties uz to, ka frakcija ir ļoti sarežģīta. Turpinām saprātīgi sadarboties ar mūsu sadarbības partneriem, valde izskata visus svarīgākos stratēģiskos jautājumus un ir konstruktīva gan kā koalīcijas partija, gan pieņem dažreiz nepopulāras pozīcijas, kā, piemēram, par VID vadītāju, kur mums vēlāk izrādījās bija pilnīga taisnība. Saņēmām arī sodu, manuprāt, nepelnīti, par nostāju attiecībā par izmaiņām mikrouzņēmuma nodoklī, kas piepeši tika ienestas. Bet mums bija skaidra pozīcija, piedāvājums, tāpat tagad nodokļu reformās. Neuzskatu, ka es kā partijas vadītājs esmu bijis neveiksmīgs, varbūt tikai tajā nozīmē, ka reitingi nav sasnieguši cerēto līmeni.
- Politikas komentētāji Vienotības ilgstošos iebildumus nodokļu izmaiņām saistīja ar destrukciju, kas kavēja lēmuma pieņemšanu.
- Bet pirmoreiz kaut cik saprotams piedāvājums bija tikai 12. jūnijā, tikai pēc kā varam konstruktīvi vērtēt katru pozīciju. Mums bija svarīgas trīs fundamentālās lietas. Pirmais - veselību nevar atšķelt no nodokļu reformas. Tas ir loģiski, nevar pēc gada taisīt vēl vienu nodokļu reformu. Saprotu, ka tas ir nepopulāri, jo jāmeklē finansējuma avoti, bet tas nav destruktīvi.
- Bet valdība, arī Vienotības ministri, pērn pieņēma lēmumu par valsts veselības apdrošināšanu, noraidot privātās iemaksas, bet pēc pāris mēnešiem Vienotības ekonomikas ministrs runā par šo noraidīto priekšlikumu!
- Nē, tā ir Latvijas Bankas pozīcija.
- Arī Arvila Ašeradena rosinājums vēl pēc tam, kad valdība to jau bija noraidījusi!
- Vienotībai nebija tāda nostāja. Mums nebija akmenī iecirsta kāda pozīcija. Paudu savu personīgo nostāju, ka nebūtu pareizi celt PVN, kas jau ir pietiekami augsts. Pieņemtais risinājums ar sociālo nodokli ir labākais iespējamais, vismaz ir perspektīvs finansējums avots veselībai.
Otra fundamentāla nostāja - budžeta deficīts. Nevar iet neprātīgi budžeta deficītā un teikt, ka esam suverēna valsts! Fiskālās disciplīnas padome pauda nopietnas bažas. Šobrīd gan premjers, gan koalīcijas partneri tam piekrīt. Ja skaidri redzi, ka ir konsekvences nodokļu un budžeta samazināšanai, tad reizē jāsaka, kur tiks samazināti izdevumi. Nevar tikai teikt, ka ilgtermiņā ienākumi palielināsies - ir jāpieņem arī nākamā gada budžets noteikta budžeta deficīta rāmjos. Protams, tā reforma neizskatīsies tik skaista, kā bija sākumā, bet tā toties būs reāla!
Trešais nosacījums - nodrošināt to, ka iesāktās reformas saņem finansējumu. Negribam gada beigās nonākt pie sasistas siles: vai nu ir budžets, vai jānogriež solītais skolotājiem vai policistiem. Vienotības pozīcija nevienu mirkli nav bijusi destruktīva!
Pārmetums bija, ka Vienotība piepeši kļuvusi kreisa. Ko nozīmē - kreisa? Latvijā esošajā nodokļu sistēmā visas partijas ir ārkārtīgi labējas. Par kreisumu varam runāt, kad nodokļu masa sasniedz 50% pārdali. Mums ir zem 30%. Vienotība vienīgi saka, ka, ja reformējot nevar skatīties tikai vienu daļu, ir jāskatās, lai kopējā sabiedrības nevienlīdzība izlīdzinās vai samazinās. Darba devēju tas maz interesē, bet kādam par to ir jārunā. Pozīcijas nav destruktīvas un tika izteiktas ļoti normālā formā, tas nebija diktāts. Turklāt nodokļu reformas kritika nenāk tikai no manis. Arī viens ļoti prominents pašvaldības vadītājs vēl nesen teica, ka šis nav labākais modelis.
- Jūsuprāt, ar vienošanos par sociālā nodokļa celšanu par 1% pamatstrīdi ir atrisināti un reforma tiks pieņemta, visa koalīcija nobalsos?
- Domāju, ka jā, bet par dažām lietām vēl būs diskusijas, piemēram, par akcīzes palielinājumu dīzeļdegvielai, kas rada sadārdzinājumu virknei lietu. Arī par IIN progresivitāti. Mūsuprāt, ja ir lielāks ienākums, jābūt progresīvākam nodoklim. Principā tas ir akceptēts, diskusijas būs par detaļām. Bet politiski neredzu vairs šķēršļus šīs reformas pieņemšanā.
- Politiska vienošanās būs, bet vai būs arī reāli atrisinātas problēmas? Vai ar šiem 73 miljoniem papildus, ko dos sociālā nodokļa palielinājums, atrisinās veselības aprūpes problēmas? Vai ar to atrisinās tikai mediķu algu problēmas?
- Negribu tur jaukties, varu vien piebilst, ka Veselības ministrija ir sagatavojusi divus veselības aprūpes grozus un piedāvā dažus elementus lielākas sistēmas sakārtotības virzienā. Ir virkne risināmu lietu, kas jādara pakāpeniski, bet svarīgākais ir kvalitatīvs pakalpojums, otrs - tā pieejamība un lai ikviens var saņemt nepieciešamo palīdzību.
- Atgriežoties pie partijas lietām - redzam arvien vairāk politisku jautājumu, gan tos, kas ir Saeimas, gan valdības, gan partijas, gan Rīgas domes darba kārtībā, komentē jūsu vietnieks Edvards Smiltēns, nevis jūs vai Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa. Smiltēns jau tiek gatavots kā nākamais partijas līderis?
- Edvards ir partijas priekšsēdētāja vietnieks un nekad nav slēpis savas ambīcijas arī būt par partijas priekšsēdētāju. Vai viņš tiek gatavots, nevaru teikt, jo tā ir kongresa izšķiršanās. Viņš ir spēcīgs kandidāts partijas vadībai, un neredzētu nekādu problēmu, ja viņš to darītu. Bet šobrīd es vadu partiju un neviens publiski nav pateicis: «Lūdzu, nevadi!» Kongress septembrī lems, vai būs jauns priekšsēdētājs un izmaiņas valdē, bet līdz tam nekādas fundamentālas izmaiņas nenotiks.
- Pats uzturēsiet savu kandidatūru partijas vadītāja amatam?
- Šobrīd nevaru atbildēt. Neapšaubāmi, man ir jāapsver sava kandidatūra, tajā skaitā pēc tā, ko jautājāt.
- Ja paliekat, vai Saeimas vēlēšanās būsiet arī Vienotības premjera kandidāts, kā iepriekš postulējāt?
- Jebkurā gadījumā - es vai kāds cits, valdes priekšsēdētājs ir Vienotības premjera amata kandidāts. Protams, Valsts prezidentam ir tiesības izvēlēties, bet partijai ir tiesības pastāvēt uz savu kandidatūru.
- Vai ar reitingu zem 5% jūtaties pietiekami spēcīgi, lai uz Saeimas vēlēšanām ietu atsevišķi kā Vienotība, vai varētu ar kaut ko jaunu kooperēties? Vai varbūt jūsu cilvēki varētu startēt ne zem Vienotības vārda?
- Tas vēl nav izdiskutēts. Es personīgi uzskatu, ka mums jāiet ar savu sarakstu, lai arī tam ir savi riski. Jāizdiskutē arī ar esošajiem koalīcijas partneriem, ar kuriem sadarbība bijusi laba, piemēram, ar Valmieras partiju, Tukuma vai Latgales partiju. Partija, ar kuru es labprāt ietu kopā, būtu Jaunā konservatīvā partija (JKP), jau uzrunāju viņus Rīgas domes vēlēšanām. Viņi uzskata, ka viņiem piesaistīšanās kādai no koalīcijas partijām, iespējams, nav panākumus neesoša. Gan mūsu elektorātā, gan darbības principos neredzu principiālas atšķirības. Domāju, ļoti daudziem, kas nobalsoja par JKP, otra izvēle bija Vienotība. Būtu labi, ja mēs rastu iespēju tuvināties uz Saeimas vēlēšanām. Ar pārējām partijām neredzu tādu virzību.
Domāju, Vienotība var pietiekami spēcīgi sagatavoties vēlēšanām un labi nostartēt arī bez kādas skaļas apvienošanās. Partijā ir arī citādi viedokļi, tostarp par konsolidēšanos ar kādu koalīcijas partiju, bet vēl nav bijusi nopietna diskusija. Es uz to raugos diezgan skeptiski, domāju, ka Vienotībai ir jāpaliek pašai, kaut vai to iemeslu dēļ, kādēļ arī es iesaistījos Vienotībā, kas nav nevienā citā partijā. Tā ir ļoti skaidra orientēšanās uz Rietumiem, ļoti izteikts proeiropeiskums, ko nevienā citā partijā tik skaidri neredzu. Citas lietas - tiesiska valsts, ekonomiskā attīstība - ir daudzu partiju programmās.
- Viņi varbūt balsoja par JKP, nevis Vienotību tāpēc, ka ir vīlušies Vienotībā, un nez vai abas šīs partijas labi līmēsies kopā.
- Tā ir problēma, bet arvien nedomāju, ka Latvijā jāveido kāda jauna partija nišā, kur ir Vienotība. Katrā ziņā līdz vēlēšanām vienmēr jāsaglabā pozitīva attieksme pret vēlētājiem. Cēsīs gandrīz 70% nobalsoja par Vienotību, tas tomēr ir rādītājs, ka Vienotība kā tāda nav problēma.
- Pašvaldībās vairāk balso par konkrētiem, zināmiem cilvēkiem, tik daudz neietekmējoties no tā, kādā sarakstā viņi ir.
- Jā, bet Vienotībai ir vieglāk tieši nacionālajās vēlēšanās, tā vienmēr vairāk saistījusies ar nacionālo politiku, kur tai ir spēcīgi, kompetenti politiķi. Pamēģiniet kaut ko stāstīt pašvaldībās par Eiropu, drošību, kad visi sola maksimālās nekustamā īpašuma atlaides, pensionāriem dažādus labumus, sabiedrisko transportu par brīvu un tamlīdzīgi! Nacionālajās vēlēšanās uz tādām tēmām kā drošība, attiecības Eiropas Savienībā, ekonomiskās attīstības perspektīvas pēc Brexit vēlētājs skatās drusku savādāk, un tas Vienotību padara konkurētspējīgāku. Turklāt mūsu ministriem valdībā ir solīdi portfeļi, ar kuriem varam demonstrēt izdarīto - jāiziet ar realizētu izglītības reformu, jāparāda arī paveiktais iekšlietās. Personiskā drošība Latvijā ir augstā līmenī, un tas nav noticis pats no sevis. Labklājības ministrs arī prezentēs savus reformu priekšlikumus, kur varētu redzēt rezultātus, arī ekonomikas ministram jāparāda, kas mainījies jaunu uzņēmumu izveidē, cik tie ir perspektīvi.