Sarunu process par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumu (TTIP) starp ASV un Eiropas Savienību (ES) ir smags, taču jācer, ka tuvāko divu gadu laikā tomēr varētu nonākt pie līguma parafēšanas, parakstīšanas, tad jau arī ratifikācijas, intervijā aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Runājot par TTIP, ministrs atgādināja, ka katrā dalībvalstī, tostarp arī Latvijas Ārlietu ministrijā, ir atvērtas tā saucamās lasīšanas istabas, kurās parlamentārieši var iepazīties ar dokumentiem un projektiem.
"Šeit lieliski var redzēt, ka nekas nav nolemts un tas "briesmonis" nav sarunāts," sacīja ministrs, norādot, ka pats sarunu process par TTIP ir gana smags, un ES vārdā to veic komisāre tirdzniecības jautājumos Sesīlija Malmstrēma.
Runājot par pašu sarunu gaitu, politiķis neslēpa cerību, ka tuvāko divu gadu laikā tomēr varētu nonākt pie līguma parafēšanas, parakstīšanas, tad jau arī ratifikācijas. "Lai arī ir svarīgi šo sarunu procesu noslēgt, šobrīd gan negribētu nosaukt termiņus. Pašlaik svarīgāk ir panākt vienlīdzīgi līdzsvarotu un kvalitatīvu līgumu," sprieda Rinkēvičs.
Tikmēr, taujāts par "AmCham EU" veikto pētījumu, kurā secināts, ka pēc TTIP stāšanās spēkā lielākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums starp Baltijas valstīm tiek prognozēts Lietuvai, politiķis skaidroja, ka šāda veida pētījumu ir daudz un tie ir dažādi, katrs ar savu metodoloģiju. Turklāt, kamēr attiecīgais līgums nav noslēgts, kamēr joprojām norisinās sarunas, reaģēt varot dažādi.
"Neapšaubāmi, veiktie pētījumi liecina, ka ES dalībvalstis, tostarp arī Latvija un pārējās Baltijas valstis, no TTIP būs ieguvējas. Tomēr, runājot par veiktajiem pētījumiem un secinājumiem, ka attiecīgajā valstī IKP pieaugs par tik un tik procentiem, jāņem vērā fakts, ka daudz kas tiešām ir atkarīgs no pielietotās metodoloģijas un no tā, ko paši pētījuma autori uzskata par būtisku," viņš norādīja.
Ministrs arī skaidroja, ka šobrīd ārējās tirdzniecības formātā ES Ārlietu padomē daudz runāts par TTIP, taču joprojām daudzi jautājumi palikuši līdz galam neatrisināti, tostarp par investoru un valsts attiecībām un ES dalībvalstu kompāniju pieejām publiskajiem iepirkumiem federālajā un štatu līmenī.
Rinkēvičs arī zināja sacīt, ka pašlaik katrs pieliek maksimālas pūles, lai aizstāvētu savas intereses. "Tomēr pie tā sarunu apjoma, kāds pašlaik ir, grūti sacīt, kad nonāksim līdz parafēšanai."
LETA jau iepriekš ziņoja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts pēc TTIP nolīguma stāšanās spēkā palielinātos par 0,4%, eksports uz ASV par 15%, bet patēriņa cenas samazinātos par 0,2%. Investīciju pieaugums Latvijai prognozēts par 0,3%.
Attiecībā uz eksportu lielāko pieaugumu Latvijā varētu gūt pārtikas produktu joma, kurai paredzēts 35 miljonu eiro pieaugums, ķīmijas un farmācijas produktiem - par 9 miljoniem eiro, rūpniecības nozarei - par 8 miljoniem eiro, elektriskajām iekārtām - par 6 miljoniem eiro, bet dažāda veida mašinērijai - par 6 miljoniem eiro.
Cenu samazinājums par 2,2% prognozēts mehāniskajiem transportlīdzekļiem, transporta iekārtām par 0,5%, ķīmijas un farmācijas produktiem par 0,3%, metāla un metāla produkcijai arī par 0,3%, bet pārtikai par 0,2%.