„Ja nāvējošs vīruss pēkšņi uzrastos un inficētu vairākus tūkstošus iedzīvotāju, parastiem slimniekiem vairs nebūtu vietas slimnīcās, medicīnas resursi tiktu iztērēti neticami īsā laikā un mēs dabūtu daudz problēmu,” lekcijā, par izaicinājumiem medicīnai militāru konfliktu gadījumā, stāstā Latvijas ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.
Daugavpils domē, saviem kolēģiem un preses pārstāvjiem, 11. septembrī P. Apinis sniedza informatīvu lekciju, par bio-kara draudiem mūsdienās.
„Bioloģiskie ieroči tiek lietoti galvenokārt lai iebaidītu pretinieku. Atšķirībā no atombumbām, nāvējoši un bīstami visai pasaulei, tie ir reti, tomēr, līdzi nes milzīgas ekonomiskās problēmas un to galvenais spēks slēpjas iedzīvotāju demoralizācijā un iebaidīšanā,” pauž P. Apinis. LBĀ prezidents arī piedāvāja nelielu ieskatu bioloģisko ieroču izmatošanā gadsimtu gaitā: „Bioloģiskie ieroči tiek lietoti jau tūkstošiem gadu, kā arī ir lēti un viegli izplatāmi. Senajā Grieķijā spartieši aplenca Atēnas un Atēnās uzliesmoja mēris, kuru izplatīja imūni zaldāti. Japāņi, otrā pasaules kara laikā, uzmeta sabiedrotajiem bumbas ar blusām, kuras audzētas uz ar Sibīrijas mēri slimām žurkām un 2001. gadā pulveris, kurš saturēja mēra sporas tika nosūtīts uz Vašingtonu. Tā rezultātā ar šo kaiti saslima 22 cilvēki.” Sibīrijas mēris, pēc P. Apiņa domām, joprojām, ir drauds. „Sibīrijas mēris pastāv visā pasaulē un to nav vajadzības izzagt no laboratorijas, pietiek vien aizbraukt uz Kirgīziju un saķert žurkas pietiekamā daudzumā. Tāpat viņu var izplatīt ar aerosola palīdzību. Vēlos arī atzīmēt, ka, lai gan bioloģiskie ieroči kopš 1972. gada formāli aizliegti, zināms, ka 1979. gadā PSRS Sibīrijas mēris noplūda un tas rezultēja ar diezgan lieliem cilvēku zaudējumiem, par ko gan sabiedrība netika informēta. Šī slimība ir ļoti bīstama, jo tai nav smakas, tā viegli izplatās ar vēja palīdzību un sākumā tai nav redzamu, specifisku simptomu,” norāda P. Apinis. Šobrīd galvenais būt modriem. „Būtiski ir būt sagatavotam jebkurai situācijā tādēļ regulārām mācībām, stabilai vadībai un plānam ir liela nozīme, lai briesmu brīdī var nekavējoties rīkoties,” skaidro P. Apinis. „Es neticu, ka trešais pasaules karš būs tāds, ka viens otram uzmetīs atombumbas. Drīzāk es savstarpēju karošanu saprotu ar bioloģiskajiem ieročiem un vīrusiem. Tāpat arī uzskatu, ka mums jābūt sagatavotiem jebkam, arī tam, ka kādu dienu varam saņemt ļoti daudz ar kādu mistisku kaiti slimus cilvēkus,” nobeigumā uzsver P. Apinis.