Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda uz vairākiem trūkumiem Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātajā Enerģētikas stratēģijā 2050.gadam, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.
LDDK pārstāvji pauž, ka stratēģijas forma un saturs vairāk atgādina informatīvu ziņojumu, un, lai to sauktu par stratēģiju, nepieciešami vairāki precizējumi un papildinājumi.
LDDK pēc savu biedru un ekspertu viedokļu apkopošanas nosūtījusi KEM atzinumu, piedāvājot gan konceptuālus, gan specifiskus komentārus stratēģiskā dokumenta uzlabošanai.
LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka stratēģijās ir jābūt skaidriem izvērtēšanas posmiem un pielāgošanās procedūrām.
Vienlaikus LDDK ieskatā, lai KEM piedāvājumu pārveidotu no informatīva ziņojuma par stratēģijas cienīgu dokumentu, ir nepieciešams ņemt vērā kritiku un ieteikumus.
Darba devējus pārstāvošā organizācija norāda, ka nav atbalstāma stratēģijas bieža pārskatīšana - tas liek domāt par dokumenta nepatstāvību un mazina tiesisko paļāvību iekļautajiem mērķiem un plānotajām politikām.
LDDK rosina definēt, ka stratēģija tiek pārskatīta tikai pie noteiktiem apstākļiem, piemēram, kardinālām ģeopolitiskām izmaiņām vai krīzes situācijās.
Tāpat stratēģijā nepieciešams iekļaut arī nodokļu politikas izmaiņas, kas ir būtisks instruments politiku attīstībai.
LDDK akcentē, ka stratēģijā nav iekļauts skaidrojums par finansējuma avotiem un banku iesaisti plāna izpildē.
Finansējuma avots ir kritiski nozīmīgs, lai privātais sektors rēķinātos ar plānoto atbalstu un izmaksu apzināšanu. Tāpat investīciju sadaļā nav norādīti nedz argumenti plānotajam finansējuma apjomam, nedz investīciju izmantošanas procentuālajam sadalījumam," norāda LDDK.
Vienlaikus nav saskatāma spēkā esošo plānošanas dokumentu ņemšana vērā izstrādātajā stratēģijā, tostarp sasaiste ar Eiropas plānošanas dokumentiem.
Stratēģijā nav atspoguļota Latvijas enerģētikas nozares vieta Baltijas valstu un Baltijas jūras reģiona kontekstā un nav norādīts, vai ir bijušas diskusijas ar, piemēram, Poliju un Vāciju.
Tāpat ir nepieciešams balstīties scenārijā, kas kalpotu par reālistisku atskaites punktu, ļaujot vieglāk novērtēt enerģijas stratēģijas efektivitāti laika gaitā un izmērīt progresu attiecībā pret praktiskām, iespējām prognozēm.
LDDK arī norāda, ka nav saprotams, kāds ir ar stratēģiju noteiktais vēlamais sasniedzamais rezultāts, mērķis, kā arī mērķa sasniegšanai noteiktie KPI.
Darba devējus pārstāvošā organizācija akcentā, ka ir nepieciešams noteikt starpmērķus ik pēc pieciem gadiem, ar atbilstošiem politikas pielāgojumiem, ja tiek sasniegti vai izlaisti noteikti nosacījumi.
Tāpat arī LDDK akcentē, ka stratēģijā netiek minēti rīki, ar kādiem tiks mainīta sabiedrības domāšana tehnoloģiskajā attīstībā, kas ir būtisks priekšnoteikums enerģētikas neatkarības veicināšanā.
LDDK norāda, ka lielāks uzsvars jāliek uz stratēģijas caurredzamību, norādot gan sadarbības institūcijas, gan konsultantus, kā arī metodoloģiju.
Stratēģija nesatur ietekmes analīzi uz individuālām ekonomikas nozarēm, piemēram, finanšu un lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm.
Vienlaikus LDDK akcentē, ka stratēģijas scenārijos nepieciešams integrēt ekonomiskos mainīgos, piemēram, inflācijas, IKP pieauguma un procentu likmju rādītājus.
LDDK uzskata, ka ministriju savstarpēja sadarbība, izstrādājot nacionāla līmeņa dokumentus, ir kritiski nozīmīga. Stratēģiju izstrādē jau sākotnēji pirms oficiālās skaņošanas procesa tiesību aktu portālā jābūt atvērtām sarunām ministriju starpā un ar nozarēm.
"Sociālā dialoga lomai ir būtiska nozīme, lai sagatavotu pilnvērtīgus plānošanas dokumentus un normatīvos aktus, ko LDDK ir uzsvērusi vairākkārt arī citu stratēģisko dokumentu izstrādes kontekstā," pauž LDDK.
Jau ziņots, ka šā gada oktobrī KEM kopīgi ar nozaru ekspertiem sagatavojusi Latvijas enerģētikas stratēģijas projektu, kas paredz turpināt enerģētikas nozares attīstību, veicinot pāreju uz ilgtspējīgiem energoresursiem, tādējādi mazinot atkarību no fosiliem resursiem.