Ukrainas kara 1005. diena. Jaunākā informācija [papildināts 17:03]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 24. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

17:03 Krievijas armijā apmāna ceļā savervēti vairāki simti Jemenas pilsoņu, atsaucoties uz jemeniešu algotņiem, ziņo britu laikraksts "Financial Times" (FT).

Laikraksts vēsta, ka viņiem solīts labi apmaksāts darbs un Krievijas pilsonība. Darbu viņiem solījis ar hutiešu nemierniekiem saistīts uzņēmums.

Kad jemenieši ieradās Krievijā, viņus piespieda parakstīt līgumus ar Aizsardzības ministriju un nosūtīja karot pret Ukrainu, laikrakstam stāstījuši avoti.

FT pieļauj, ka Jemenas karavīru vervēšana sākusies ne vēlāk kā šī gada jūlijā, jo žurnālistu rīcībā nonācis viens no līgumiem, kas datēts ar 3.jūliju un kuru parakstījis kāda Ņižņijnovgorodas līgumdarbinieku atlases centra vadītājs.

Viens no savervētajiem, Nabils, stāstījis, ka viņš bijis aptuveni 200 jemeniešu lielas grupas sastāvā, kas septembrī ieradās Maskavā un tika nosūtīta uz fronti. Viņš stāsta, ka daži viņa grupā bijuši pieredzējuši karavīri, bet daudzi bija pilnīgi neapmācīti.

Nabils apgalvo, ka uz Krieviju viņu aizvilinājuši, solot ienesīgu darbu drošības un inženierzinātņu jomā. Viņš cerējis, ka nopelnītā nauda ļaus pabeigt studijas.

Cits FT intervētais algotnis vārdā Abdulla stāstījis, ka viņam apsolīta vienreizēja 10 000 ASV dolāru liela izmaksa un 2000 ASV dolāru liela mēnešalga par darbu lidrobotu ražošanā. Ierodoties Maskavā 18.septembrī, viņš un citi jemenieši no lidostas nogādāti kādā objektā, kas atradies piecu stundu brauciena attālumā no Maskavas.

Kad viņi atteikušies parakstīt līgumus, viens no tur esošajiem vīriešiem raidījis pistoles šāvienus pār vervējamo galvām, apgalvo Abdulla.

Viņš stāsta, ka pēc tam tos aizveduši uz Ukrainas pierobežu, kur algotņiem sniegta primitīva militārā apmācība. Pēc tam viņi nosūtīti uz kādu karabāzi netālu no Rostovas.

Abdulla apgalvo, ka daudzi no viņa grupas Ukrainā jau krituši.

16:17 Šī nedēļa iezīmēja nozīmīgāko karadarbības eskalāciju Ukrainā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma, iezīmējot jaunu nodaļu karā. “Viss sākās ar to, ka ASV prezidents Džo Baidens mainīja savu ilggadējo politiku, dodot Kijevai atļauju Krievijas teritorijā izvietot ASV lielāka darbības rādiusa raķetes, un beidzās ar to, ka Maskava uzbruka Ukrainai ar jauniem eksperimentāliem ballistiskajiem ieročiem, kas satrauca starptautisko sabiedrību un palielināja bažas. par turpmāku eskalāciju," raksta Associated Press.

15:08 Lielbritānijas Nodarbinātības un pensiju ministrijas valsts sekretāre Liza Kendala svētdien paziņojusi, ka NATO dalībvalstis ir iesaistītas "slepenā kiberkarā" ar Krieviju.

Viņas kolēģis starpvaldību attiecību ministrs Pats Makfadens gatavojas nākamnedēļ savā runā brīdināt, ka Krievija ir gatava veikt kiberuzbrukumu sēriju Lielbritānijai un citām NATO dalībvalstīm, lai panāktu to atbalsta mazināšanos Ukrainai.

Sarunā ar raidorganizāciju "Sky News" Kendala atzina, ka Makfadenam ir taisnība un ka notiek ne tikai atklāts militārs karš ar krievu agresoru, bet arī slēpts kiberkarš.

Viņa piebilda, ka Krievija darīs visu, destabilizētu ne tikai Ukrainu, bet arī tās sabiedrotos NATO.

Valsts sekretāre uzsvēra, ka modrība jāsaglabā ne tikai valdībai, bet arī uzņēmējiem un plašākai sabiedrībai, lai aizsargātos pret šādiem uzbrukumiem.

Sagaidāms, ka Makfadens pirmdien izklāstīs Lielbritānijas plānus pretdarbībai kiberdraudiem, kā arī sadarbībai ar citām NATO dalībvalstīm.

Nākamnedēļ arī paredzēta Makfadena un britu drošības amatpersonu tikšanās ar uzņēmējiem, lai apspriestu iespējamās pašaizsardzības metodes.

11:12Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 73 lidrobotus, no kuriem 50 notriekuši ukraiņu zenītartilēristi, paziņojuši Gaisa spēki.

Bezpilota lidaparāti palaisti no Krievijas Orlas un Brjanskas apgabaliem.

19 lidroboti paši pazuduši no radaru ekrāniem, bet četri vēl atrodas gaisā.

09:41 Krievijas uzbrukumam Ukrainai ar starpkontinentālo ballistisko raķeti bija politisks mērķis, lai tas kalpotu kā brīdinājums Rietumiem un Ukrainai, aģentūrai LETA atzina Latvijas Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs, bijušais Latvijas Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs.

Pēc viņa teiktā, militārā jēga šim uzbrukumam nav bijusi, lai gan Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievija pret Ukrainu bija raidījusi pavisam jaunu, eksperimentālu vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti "Orešņik". Lai arī versijas par šādu ieroci ir izskanējušas dažādas, tomēr ir skaidrs, ka tas ir kāds jaunais ierocis, kas spēj nest kodolgalviņu, norādīja eksperts.

"Militāras jēgas šim uzbrukumam nebija nekādas, tas ir acīmredzami politisks mērķis, un iebiedēšana ir viens no tiem iemesliem, bet vienlaikus ir jāsaprot, ka tā ir bezprecedenta eskalācija, jo tas vispār ir starpkontinentālās ballistiskās raķetes pielietojums kādā no militārajiem konfliktiem," piebilda Rajevs.

Raķetes izšaušanu varētu tulkot kā atbildi Rietumu dotajai atļaujai Ukrainai izmantot uzbrukumiem Krievijā rietumvalstu raķetes. Tāpat Kremļa atbilde ir saistīta ar Krievijas atjaunoto valsts kodoldoktrīnu un citiem Putina izgājieniem, vērtēja eksperts.

"Ukrainā nav mērķu, pa kuriem šaut ar kodolieročiem, vismaz tā, lai tam būtu efekts, kas nozīmē, ka tas ir signāls Rietumiem. Tas nenozīmē, ka tūlīt sāksies kodolkarš, bet Aukstais karš ir arvien tuvāk un tuvāk," sprieda Rajevs.

Eksperts arī uzskata, ka, Ukrainai turpinot ASV raķešu ATACMS un britu raķešu "Storm Shadow" triecienus pa Krieviju, būs vērojams nākamais eskalācijas vilnis, un, iespējams, Krievija organizēs triecienu ne tikai pa Ukrainu. "Nu, piemēram, objekts varētu būt jaunā ASV bāze Polijā, bet tādā gadījumā tas būtu bezprecedenta gadījums un kara pieteikšana," piebilda eksperts.

Jau ziņots, ka eksperimentālā hiperskaņas vidējā darbības rādiusa raķete, ko Krievija ceturtdien raidīja uz Ukrainu, neietekmēs ne kara gaitu, ne NATO atbalstu Kijivai, ceturtdienas vakarā uzsvēra Ziemeļatlantijas alianse.

09:02 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 730 740 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1020 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9423 tankus, 19 209 bruņutransportierus, 20 765 lielgabalus un mīnmetējus, 1254 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1004 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 19 366 bezpilota lidaparātus, 2764 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 29 864 automobiļus un autocisternas, kā arī 3679 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

07:50 Ukraina zaudēja vairāk nekā 40% teritorijas Krievijas Kurskas apgabalā, ko tā ieņēma negaidītā iebrukumā. Par to ziņo Reuters, atsaucoties uz augsta ranga militāro avotu ģenerālštābā. Avots norādīja, ka krievi Kurskas apgabalā ir izvietojuši 59 000 karavīru, kopš Ukrainas bruņoto spēku iebrukuma augusta sākumā un strauji virzoties uz priekšu, pārsteidzot Kremli. “Labākajā gadījumā mēs kontrolējām ap 1376 kv.km, tagad ienaidnieks pastiprina savus pretuzbrukumus. Tagad mēs kontrolēsim šo teritoriju tik ilgi, cik tas būs nepieciešams” atzīmēja avots.

00:10 Rietumu pasaule nav gatava liela mēroga karam, kāds šobrīd ir Ukrainā. To UP-100 apbalvošanas ceremonijas laikā sacīja bijušais Ukrainas Bruņoto spēku komandieris un tagad Ukrainas vēstnieks Londonā Valērijs Zalužnijs. "Eiropas valstis un Lielbritānijas armija, visticamāk, ir gatavas īslaicīgai karadarbībai, taču jautājuma būtība ir par to, vai tās ir gatavas iznīcināšam karam." Zalužnijs uzsvēra, ka oktobrī vien Krievija Ukrainā raidīja aptuveni 1,6 tūkstošus Šahed tipa kamikadzes bezpilota lidaparātu un aptuveni 200 raķešu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Rietumu partneri Ukrainai nodrošināja nesalīdzināmi mazāku skaitu pretgaisa aizsardzības raķešu.