Pārdošanā nonāk skandalozā grāmata par bin Lādena likvidāciju

ASV grāmatu veikalos šodien pārdošanā nonāks grāmata, kas jau pāris nedēļas pirms publicēšanas iekarojusi dižpārdokļa statusu. Runa ir par bijušā ASV jūras kara flotes īpašo uzdevumu vienības SEAL kaujinieka Meta Bisoneta (publicējies ar pseidonīmu Marks Ovens) darbu No Easy Day (Grūtā diena), kurā aprakstīta 2011. gada 2. maija operācija

Pakistānas pilsētā Abotabadā, kuras rezultātā tika likvidēts pasaules meklētākais terorists Osāma bin Lādens. Pentagons jau piedraudējis grāmatas autoru iesūdzēt tiesā, jo M. Bisonets neesot grāmatas tekstu saskaņojis ar aizsardzības ministriju.

Diskusijas par M. Bisoneta darbu turpinās kopš augusta vidus, kad tika paziņots par šādas grāmatas izlaišanu. Amerikāņu mediju un ziņu aģentūru rīcībā nokļuvuši izdevuma signāleksemplāri, kas liecina – kaut gan M. Bisoneta atmiņas par notikušo principiāli neatšķiras no amerikāņu amatpersonu paziņojumiem, dažādās detaļās atšķirības tomēr ir. Tā, piemēram, Pentagona pārstāvji acīmredzami izpušķojuši stāstu par 40 minūtes ilgo kauju, kas bija jāizcīna, lai SEAL profesionāļi nokļūtu O. bin Lādena rezidencē. Patiesībā nekādas kaujas neesot bijis un neviens pretošanos nav izrādījis.

Tas, starp citu, attiecas arī uz pašu O. bin Lādenu – neraugoties uz to, ka īsi pēc viņa likvidēšanas Baltais nams uzsvēra, ka īpašo uzdevumu vienībai nācies atklāt uguni, jo pasaules meklētākais terorists izrādījis vēlmi vai gatavību pretoties. M. Bisoneta grāmatā notikušais aprakstīts mazliet citādi. Autors raksta, ka bijis viens no pirmajiem, kurš kāpis uz savrupmājas trešo stāvu, kur atradusies terorista guļamistaba. Kādā brīdī viņš pamanījis, ka tās durvis paveras un kāds palūkojas ārā, – šajā momentā viens no M. Bisoneta dienesta biedriem atklājis uguni un cilvēks pazudis aiz durvīm. Kad SEAL kaujinieki ielauzušies guļamistabā, viņi redzējuši uz grīdas gulošo, ar šāvienu galvā ievainoto O. bin Lādenu, kas raustījies konvulsijās. Bijis skaidrs, ka viņš mirst, tādēļ kaujinieki, arī pats autors, izdarījuši vairākus kontrolšāvienus.

Līdz ar to apgalvojumi, ka O. bin Lādens esot tvēris automātu, ir pilnīgas muļķības. Viņa guļamistabā gan atrasts Kalašņikova automāts un Makarova pistole, taču ieroči nav bijuši pielādēti. «Viņš pat nebija sagatavojis aizsardzību. Viņam nebija nodoma cīnīties. Viņš desmitiem gadu garumā mudināja savus piekritējus nēsāt pašnāvnieku vestes un ar lidmašīnām taranēt ēkas, taču pats pat neķērās pie sava ieroča. Šo fenomenu mēs regulāri esam novērojuši savu operāciju laikā: jo augstāk barības ķēdē atrodas vajātais indivīds, jo bailīgāka gnīda viņš izrādās,» raksta autors.

Tomēr M. Bisoneta darbs liks vilties tiem sazvērestības teoriju cienītājiem, kuri uzskata, ka Baltais nams devis rīkojumu noteikti noslepkavot O. bin Lādenu, lai viņš nevarētu izpaust kādu kompromitējošu informāciju. Autors atceras, ka pēc vairāk nekā sešu nedēļu ilgajiem treniņiem (tie notikuši poligonā, kurā bijis uzbūvēts precīzs terorista savrupmājas makets) viņus pēdējo reizi instruējis kāds no valdības pārstāvjiem, kurš īpaši uzsvēris – ja pasaules meklētākais terorists ir gatavs padoties, viņš ASV jānogādā dzīvs. Tādēļ var uzskatīt, ka nāvējošais ievainojums, kuru guva O. bin Lādens, bijusi nejaušība, ar kādām regulāri nākas saskarties kaujas apstākļos. Gluži tāpat vērtējams tas, ka kaujinieki pret O. bin Lādena mirstīgajām atliekām nav izturējušies ar tādu cieņu, kā apgalvojušas amatpersonas. Proti, kad pēc operācijas viņi atgriezās uz aviācijas bāzes kuģa, nogalinātā terorista līķis mētājies uz helikoptera grīdas un viens no karavīriem uz tā pat sēdējis. Tomēr arī šajā gadījumā runa nav par apzinātu mirstīgo atlieku apgānīšanu, bet nenovēršamu situāciju, kas radusies tāpēc, ka sabojājies viens no SEAL helikopteriem un visiem karavīriem nācies saspiesties vienā lidaparātā.

M. Bisonets atklāj arī vairākas citas detaļas, piemēram, atklāti raksta, ka neesot Baraka Obamas kā prezidenta piekritējs, lai gan cienot viņu kā bruņoto spēku virspavēlnieku. Pēc veiksmīgās operācijas karavīri jokojuši par to, ka nodrošinājuši B. Obamam otro termiņu Baltajā namā, apsprieduši, kādi slaveni aktieri viņus tēlos Holivudas filmā, kas noteikti tiks uzņemta par šo operāciju. Zināms aizvainojums gan jūtams, kad autors apraksta uzaicinājumu uz Balto namu, kur prezidents viņus apbalvoja par veiksmīgo operāciju. Izrādās, B. Obama izteicis vēlmi kopā ar karavīriem pasēdēt neformālākā gaisotnē un iedzert alu, taču vēlāk šis solījums aizmirsts.

Lielākā daļa grāmatas recenzentu uzsver, ka nekā skandaloza un varasiestādes kompromitējoša šajā darbā nav, tomēr Pentagons jau pavēstījis, ka apsver iespēju sūdzēt autoru tiesā. ASV aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džordžs Litls skaidrojis, ka M. Bisonets pārkāpis vienošanos, saskaņā ar kuru šādas grāmatas pirms publicēšanas jāiesniedz cenzēšanai Pentagonā. Tagad aizsardzības ministrijas amatpersonas grāmatu ir izlasījušas, taču Dž. Litls sarunā ar AP vienalga atteicies apstiprināt, vai tās autors ir izpaudis kādus valsts noslēpumus. «Es nekomentēšu, vai, pēc mūsu domām, tajā ir ierobežotas pieejamības informācija,» viņš sacījis. M. Bisoneta advokāts Roberts Laskins gan norādījis, ka manuskriptu pirms publicēšanas izlasījuši vairāki augsta līmeņa juristi, kuri atzinuši, ka nekādi noslēpumi grāmatā nav izpausti.

Kaut gan M. Bisonets uzsvēris, ka viņam kā šo notikumu dalībniekam ir vismaz tikpat lielas tiesības par tiem stāstīt kā cilvēkiem, kuri nav piedalījušies operācijā (acīmredzot ar to domātas amatpersonas), grāmatas publicēšana izraisījusi zināmu neapmierinātību bijušajos dienesta biedros. «Jebkurš īpašo uzdevumu vienības speciālists, kurš atklāj notikušo operāciju detaļas, apdraud tos, kuri turpina dienestu,» sarunā ar Reuters skaidrojis kāds virsnieks, kurš vēlējies palikt anonīms. Viņš uzsvēris, ka plašai publikai šie apraksti varētu neko neizteikt, bet speciālisti, profesionāļi tajos atradīs noderīgu informāciju par vienības taktiku, tehniskajām iespējām. Cits virsnieks norādījis, ka M. Bisonets izdarījis lāča pakalpojumu vienībai – Pentagonā SEAL vīrus tagad var sākt uzskatīt par cilvēkiem, kuri neprot turēt mēli aiz zobiem. Tajā pašā laikā pārmest M. Bisonetam vēlmi iedzīvoties nav pamata – lielāko daļu ienākumu no grāmatas pārdošanas viņš gatavojas ziedot fondam, kas palīdz SEAL karavīru ģimenēm.

Pasaulē

Igaunija 2026.gadā varētu koncentrēties uz aktīvā dienesta attīstību un būtiski samazināt jauniesaukto skaitu nolūkā uzlabot karaklausības kvalitāti, ierosinājis Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Andruss Merilo.

Svarīgākais