Vašingtona izsludinājusi līdz pat miljona dolāru lielu atlīdzību par informāciju, kas ļautu nākt uz pēdām 2011. gadā likvidētā terorista Osāmas bin Lādena dēlam Hamzam – ASV uzskata, ka viņš pakāpeniski kļūst par vienu no teroristu grupējuma Al Qaeda līderiem.
Starptautiskās sankcijas pret H. bin Lādenu pastiprinājusi arī attiecīga ANO Drošības padomes komisija, bet Saūda Arābija negaidīti paziņojusi, ka vēl pagājušā gada novembrī viņam saskaņā ar karaļa dekrētu anulēta šīs valsts pilsonība.
Ēnā, bet ne padevušies
H. bin Lādenu, kurš pašlaik varētu būt aptuveni 30 (pēc citiem datiem, 33) gadu vecs, ASV Valsts departaments par starptautisko teroristu pasludināja 2017. gada janvārī, atgādina Reuters. No pagājušonedēļ izskanējušajiem paziņojumiem izriet, ka amerikāņu izlūkdienestu rīcībā ir ziņas, kas liecina, ka beidzamajos gados viņš nostiprinājis savas pozīcijas Al Qaeda hierarhijā un, iespējams, uzskatāms par šīs organizācijas līdera Aimāna al Zavāhirī labo roku.
BBC norāda, ka ēģiptietis
A. al Zavāhirī, kurš organizācijas vadību uzņēmās pēc O. bin Lādena nāves, ir necils orators ar niecīgām cilvēku pārliecināšanas spējām. Tas kļuva acīm redzami pirms pieciem gadiem, kad aizvien lielāks skaits radikāli noskaņoto islāmistu visā pasaulē sāka deklarēt uzticību nevis par vecmodīgu uzskatītajai Al Qaeda, bet gan Islāma valstij, kuras aktīvisti uz džihādu jeb svēto karu pret neticīgajiem aicināja daudz pārliecinošāk un iedvesmojošāk.
Lielākās domstarpības starp abiem grupējumiem bija jautājumā par to, vai nepieciešams pasludināt kalifātu kādā noteiktā teritorijā. A. al Zavāhirī bija pārliecināts, ka tā ir kļūda, jo šādu fizisku valstisku veidojumu ienaidniekiem sagraut ar militāra spēka palīdzību ir daudz vienkāršāk nekā neitralizēt Al Qaeda līdzīgu tīklojumu. To apliecināja gan tālibu pārvaldītās Afganistānas nespēja pretoties ASV prezidenta Džordža Buša jaunākā pasludinātajam karam pret terorismu 2001. gada nogalē, gan nu jau faktiski sakautās Islāma valsts liktenis.
Beidzamajos gados starptautiskās sabiedrības uzmanība lielākoties bija pievērsta tieši Islāma valsts radītajiem draudiem, bet Al Qaeda daudzi, šķiet, uzskatīja par sakautu un neitralizētu. Tā esot tikai ilūzija, brīdinājis ASV Valsts departamenta eksperts pretterorisma jautājumos Nātans Seilss, intervijā BBC norādot, ka Al Qaeda patiešām kādu laiku bijusi relatīvi klusa un nemanāma, taču tas izskaidrojams tikai ar stratēģisku pauzi, nevis padošanos. «Mūsdienu Al Qaeda vairs nav stagnējoša. Tā pārveidojas, reorganizējas un turpina apdraudēt gan Savienotās Valstis, gan to sabiedrotos. Varat būt droši, ka Al Qaeda ir gan spējas, gan nodoms mums uzbrukt,» viņš sacījis.
Cerīgākais no Osāmas bērniem
Vašingtonā uzskata, ka jau pieminētajā reorganizācijā liela loma ir atvēlēta H. bin Lādenam. Lai cik prasmīgs plānotājs un teorētiķis A. al Zavāhirī arī būtu, Al Qaeda akūti nepieciešami mūsdienām atbilstošāki aģitatori, kuri spētu uzrunāt islāmistu jauno paaudzi, un O. bin Lādena dēls šim nolūkam varētu būt piemērots. Reuters atgādina, ka 2015. gadā A. al Zavāhirī internetā izplatītā audio uzrunā iepazīstināja savus sekotājus ar O. bin Lādena dēlu, kurš esot gatavs iet tēva pēdās. Nākamajos gados H. bin Lādens uzstājies ar vairākām patstāvīgām uzrunām, kurās mudinājis ticības brāļus rīkot terora aktus rietumvalstu galvaspilsētās, draudējis amerikāņiem atriebt tēva nāvi, aicinājis islāmistus uzbrukt ASV pilsoņiem jebkurā pasaules valstī un musinājis Saūda Arābijas ciltis apvienoties ar Jemenā aizvien aktīvo Al Qaeda Arābijas pussalā, lai cīnītos pret Saūdu karaļnamu.
Starptautiskās ziņu aģentūras uzsver, ka par H. bin Lādenu ir zināms gaužām maz - pat informācija par to, vai viņš dzimis 1986. vai 1989. gadā, ir pretrunīga). Taču 2011. gada vasarā, kad amerikāņu jūras kājnieki Abotābādas pilsētā Pakistānā likvidēja tur inkognito dzīvojošo pasaules meklētāko teroristu O. bin Lādenu, savrupmājā, kurā viņš mitinājās, tika uzietas arī vēstules, kas liecināja, ka no vairāk nekā 20 bērniem viņš tieši Hamzu uzskata par savas lietas cerīgāko turpinātāju.
Ne pati lielākā atlīdzība
CBS, atsaucoties uz Valsts departamenta un amerikāņu izlūkdienestu rīcībā esošajām ziņām, vēsta, ka H. bin Lādena māte ir O. bin Lādena piektā sieva Hairija Sabara (diplomēta bērnu psiholoģe). Viņš esot piedzimis Saūda Arābijas pilsētā Džidā, bet bērnību pavadījis Al Qaeda nometnēs Sudānā. Kad O. bin Lādenam, bailēs par dzīvību nācās pārcelties uz Afganistānu, savu ģimeni viņš nosūtījis uz Irānu. Taču jau pusaudža vecumā Hamza (tāpat kā divi viņa brāļi) ar savu uzstājību panācis, ka viņu nosūta uz vienu no kaujinieku nometnēm kaut kur Afganistānas un Pakistānas pierobežā. Internetā klejo 2005. gadā kādā Ziemeļvaziristānā notikušas kaujas laikā uzņemts video, kurā kaujinieku vidū esot redzams arī tobrīd 16 gadus vecais H. bin Lādens.
2011. gada reidā Abotābādā līdz ar O. bin Lādenu tika nogalināts Hamzas jaunākais brālis Halids, bet vecākais brālis Saads gājis bojā Afganistānā bezpilota lidaparāta trieciena laikā. Pats Hamza pagājušās desmitgades nogalē jau bija atgriezies Irānā un nosvinējis kāzas, kuru fotogrāfijas un video arī atrasti O. bin Lādena paslēptuvē. Hamzas pusbrāļi pagājušogad intervijā britu avīzei The Guardian apgalvojuši, ka viņa pirmā sieva esot Mohammada Atas (2001. gada terora aktu ASV plānotājs un viens no lidmašīnu nolaupītājiem) meita. Šo informāciju par ticamu uzskata arī ASV Valsts departaments. Tā pārstāvji atzinuši, ka savulaik H. bin Lādenam un ģimenei bijis noteikts mājas arests Irānā, taču pašlaik neesot ne jausmas, vai šis ierobežojums vēl ir spēkā. Amerikāņi uzskata, ka meklētais terorists, visticamāk, slēpjas kaut kur Afganistānas un Pakistānas pierobežā, taču tikpat labi varot būt atradis patvērumu arī kādā citā Vidusāzijas valstī.
Lai gan ziņas par atlīdzību, ko saņems H. bin Lādena uzrādītājs, izraisījušas lielu ažiotāžu medijos un pārspriedumus par O. bin Lādena lomu teroristu organizācijā, CBS komentētāji uzskata, ka ASV Valsts departaments savos paziņojumos to apzināti pārspīlējis. Par to liecina kaut vai fakts, ka par A. al Zavāhirī tiek solīta 25 miljonu dolāru atlīdzība, trīs augsta ranga darboņi (Abdulla Ahmeds Abdulla, Saifs el Adls un Jasins al Suri) novērtēti desmit miljonu dolāru apmērā, bet par ziņām, kas palīdzēs sagūstīt vai nogalināt vēl septiņus teroristus, sola no trīs līdz pieciem miljoniem lielu atlīdzību. Tas nozīmē, ka Osāmas dēls šajā hierarhijā nav pat pirmajā desmitniekā.