Ukrainas kara 951. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:52]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 1.oktobrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:52 Krievijas armija nošāva 16 ukraiņu karagūstekņus Doņeckas apgabala Pokrovskas rajona Nikolajevkas un Suhojjaras ciemu rajonā - tas ir lielākais zināmais ukraiņu karagūstekņu nāvessods frontes līnijā.

21:21 Ukrainas partizāņi sarīkoja sprādzienu okupētajā Melitopolē. Operācijas rezultātā tika iznīcināts VAZ, kurā atradās okupanti. Detaļās dalījās Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direktorāta preses dienests. Tā 2024. gada 1. oktobrī Ukrainas aizstāvju dienā uz laiku okupētajā Melitopolē netālu no automobiļu detaļu rūpnīcas uzsprāga automašīna VAZ 2110. Zināms, ka iekšā bija trīs Krievijas okupācijas armijas karavīri. Tiek atzīmēts, ka vietējo iedzīvotāju brutālajā terorā iesaistīto krievu iebrucēju iznīcināšanas operāciju veica Ukrainas pagrīdes kaujinieki, saskaņojot ar izlūkdienestiem. Aģenti iebrucējiem izveidoja “mīnu lamatas”.

20:26 Krievijas okupācijas spēki ieņēma Doņeckas apgabala Ugledaras pilsētu. Par to ziņo analītiskais projekts DeepState.

19:11 Droša un demokrātiska Ukraina ir Eiropas drošības garantija, darba vizītē Polijas galvaspilsētā Varšavā norādījusi Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Šā gada 30.septembrī un 1.oktobrī Braže darba vizītē Varšavā tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu, Polijas Prezidenta drošības biroja vadītāju Jaceku Severu un Kosovas premjeru Albīnu Kurti, kā arī uzrunāja Varšavas drošības foruma dalībniekus kopā ar Ukrainas, Lietuvas ārlietu ministriem un Zviedrijas aizsardzības ministru.

Tiekoties ar Ukrainas ārlietu ministru Sibihu, ministri koordinēja nākamos soļus starptautiskā atbalsta mobilizēšanā Ukrainas cīņai pret agresoru. Braže pauda apņēmību turpināt iestāties par Ukrainas drošības interesēm Eiropas Savienībā (ES), NATO, ANO un divpusēji.

Ministre tikās ar Polijas Nacionālās drošības biroja vadītāju, lai apspriestu Latvijas un Polijas politisko un militāro sadarbību, kā arī koordinētu kopīgo rīcību ES ārējās robežas stiprināšanā un transatlantiskajā sadarbībā.

Piedaloties Varšavas drošības foruma augsta līmeņa diskusijā kopā ar Ukrainas, Lietuvas ārlietu ministriem un Zviedrijas aizsardzības ministru, Braže uzsvēra, ka Ukrainas pievienošanās ES un NATO sniegtu būtisku pienesumu visas Eiropas drošībai un labklājībai, ņemot vērā Ukrainas bruņoto spēku pieredzi, kaujas spējas, kā arī tās ekonomiskos un tehnoloģiskos resursus.

Vienlaikus Kosovas premjers, tiekoties ar Braži, pateicās par Latvijas klātbūtni NATO spēkos "Kosovo Force" jeb KFOR sastāvā, kā arī par atbalstu Kosovas demokrātijai. Braže apliecināja Latvijas gatavību turpināt sniegt turpinošos ieguldījumu reģiona drošībā un stabilitātē NATO KFOR misijā.

18:51 Jautājumu par Ugledaras pamešanu lems Ukrainas pavēlniecība, pamatojoties uz pilsētā notiekošajiem notikumiem un apstākļiem. To KIEV24 ēterā sacīja Ukrainas Bruņoto spēku Sauszemes spēku Rezervistu padomes priekšsēdētājs Ivans Timočko. Pēc viņa teiktā, šis lēmums būs atkarīgs no karaspēka spēkiem un iespējām

18:00. Sumi reģionā bērni ar vecākiem tiek piespiedu kārtā evakuēti no 90 apdzīvotām vietām, ziņo pravda.com.ua.

17:04. Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) veicis masveida pusaudžu aizturēšanu, apgalvojot, ka tie saziņā ar ukraiņu "kuratoriem" esot gatavojuši teroraktus.

16:30. Vācijas kanclers Olafs Šolcs vēlas telefoniski sazināties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, vēsta vācu laikraksts "Die Zeit", atsaucoties uz avotiem valdības aprindās. Tiekot apsvērta iespēja par telefonsarunu pirms G20 sanāksmes Brazīlijā, vēsta laikraksts. Tiesa, neviens lūgums no Berlīnes par šādu sarunu vēl nav saņemts. Ja šāda saruna tiešām notiktu, Šolcs būtu pirmais valdības vadītājs Ukrainu visvairāk atbalstošo valstu vidū, kas atjaunojis tiešus kontaktus ar Putinu. Pēdējā Šolca un Putina telefonsaruna notika 2022.gada decembrī.

15:30. Krievi iegājuši Vuhledaras rietumu un dienvidrietumu priekšpilsētās, pirmdienas vakarā apstiprinājis ukraiņu tīmekļa izdevums "DeepState", kas uztur interaktīvu karadarbības karti. Vuhledaru Doneckas apgabalā, neskatoties uz divus gadus ilgstošajiem uzbrukumiem, līdz šim joprojām kontrolējusi Ukrainas armija. Pilsētas austrumu nomalē krieviem izdevies ieiet jau pirms dažām dienām. Ukraiņu vienību stāvoklis pilsētā ir kritisks, jo to apgāde ir ļoti apgrūtināta. Koridors, pa kuru Vuhledarai var piekļūt no ziemeļiem, ir tikai trīs kilometrus plats un tas viss pakļauts krievu ugunij. Vuhledaru aizstāv 72. motorizētā brigāde, kuras sastāvā ir aptuveni 2000 vīru.

14:50. Lietuvas parlaments otrdien denonsēja trīs līgumus ar Krieviju un Baltkrieviju, kas saistīti ar ekonomisko sadarbību. Likumdevēji denonsēja Lietuvas līgumus ar Baltkrieviju un Krieviju par investīciju veicināšanu un aizsardzību, kā arī līgumu ar Krieviju par dubultās aplikšanas ar ienākuma un kapitāla nodokļiem novēršanu. Visi trīs dokumenti tika parakstīti 1999.gadā. Visi nopietnie investori ir aizgājuši no Krievijas un pašreizējā situācijā Lietuva nevar veicināt jaunas investīcijas, debatēs norādīja deputāts Arvīds Anušausks no valdošajā koalīcijā ietilpstošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti". Lietuva jau ir denonsējusi līgumu ar Baltkrieviju par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību, līgumu ar Baltkrieviju par pārrobežu sadarbības principiem un līgumu ar Krieviju par savstarpējo tiesisko palīdzību.

14:14. NATO jaunais ģenerālsekretārs Marks Rite otrdien, stājoties alianses vadītāja amatā, centās kliedēt bažas par iespējamo Donalda Trampa uzvaru gaidāmajās ASV vēlēšanās un solīja turpināt atbalstu Ukrainai.

12:46. Karā Ukrainā nākamziem enerģētikas fronte būs izšķiroša, otrdien publikācijā Eiropas Savienības (ES) Diplomātiskā dienesta tīmekļa vietnē pauda ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.

Ukrainai jādod atļauja veikt triecienus Krievijā ar Rietumu ieročiem, aicināja ES augstākais diplomāts, piebilstot, ka pretgaisa aizsardzība ir ļoti svarīga, lai aizsargātu enerģētikas infrastruktūru. Pastāv risks, ka Ukraina dažu nedēļu laikā saskarties ar lielu ārkārtas situāciju, un tās rezultātā vēl vairāk ukraiņu varētu būt spiesti pamest savas mājas un valsti, brīdināja diplomāts.

11:08. Krievijas spēki otrdien apšaudījuši Hersonu, trāpot arī pilsētas centrā esošajam tirgum un nogalinot septiņus cilvēkus, ziņo varasiestādes.

10:04. Ukraiņu karavīri notriekuši 29 no 32 trieciendroniem "Shahed", ko naktī uz otrdienu Krievijas karaspēks raidījis uz Ukrainu, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Droni notriekti Čerkasu, Kirovohradas, Mikolajivas, Hersonas, Poltavas, Sumu un Dņipropetrovskas apgabalos, teikts paziņojumā platformā "Telegram".

09:11. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 654 430 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1370 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8883 tankus, 17 547 bruņutransportierus, 18 855 lielgabalus un mīnmetējus, 1204 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 963 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 328 helikopterus, 16 322 bezpilota lidaparātus, 2613 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 25 621 automobili un autocisternu, kā arī 3314 specializētās tehnikas vienības.

08:03. Ukrainai nav nepieciešama ASV atļauja, lai veiktu triecienus mērķiem dziļi Krievijas iekšienē, jo tā var izmantot ieročus, ko ražo pati, paziņojis ASV Valsts departamenta preses pārstāvis Metjū Millers.

"Viņi ir suverēna valsts, un viņi var izmantot ieročus, ko paši ir saražojuši, un tādu ir daudz. Paskatieties uz programmām, ko viņi ir ieviesuši pēdējā gada laikā. Un arī, ja paskatās uz ieročiem, ko mēs viņiem piegādājam, mēs esam skaidri pateikuši, ka viņi var tos izmantot, lai veiktu atbildes triecienus pa mērķiem Krievijā pāri robežai, no kurienes tiek veikti uzbrukumi. Tāpēc Ukrainai ir ļoti daudz līdzekļu, lai sevi aizsargātu," sacīja Millers.

07:11. Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien parakstīja dekrētu, kas paredz no šī gada oktobra līdz decembrim iesaukt armijā 133 000 Krievijas pilsoņus.

"No 2024.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim ir iesaucami karadienestā Krievijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kas nav rezervē un ir pakļauti karaklausībai - 133 000 cilvēku," teikts dokumentā.

00:10. Pieci civiliedzīvotāji tika ievainoti, kad Krievijas okupanti Hersonas pievārtē no droniem nometa sprāgstvielas. raksta pravda.com.ua.