Šodien Briselē sāksies jau 20. Eiropas Savienības līderu samits kopš 2010. gada, kad kļuva skaidrs, ka finansiālajā krīzē ieslīgušajai Grieķijai neizdosies izvairīties no starptautiskā aizdevuma prasīšanas.
Kopš tā laika situācija Grieķijā nav kļuvusi ne par mata tiesu labāka, bet aizdevumu prasītājiem pievienojušās Īrija, Portugāle, Spānija un Kipra, turklāt pēdējās divas – beidzamo nedēļu laikā. Šī situācija arī nosaka samita darba kārtību un to, ka Eiropas (jo sevišķi – eiro zonas) valstu līderi tam gatavojas ļoti nervozā gaisotnē.
Pēdējo dienu laikā notikušas neskaitāmas tikšanās – gan valdību vadītāju, gan finanšu ministru, gan zemāka ranga ierēdņu līmenī, bet vakar vakarā Vācijas kanclere Angela Merkele vēl paspēja paviesoties Parīzē, lai pēdējā brīdī saskaņotu pulksteņus ar jauno Francijas prezidentu Fransuā Olandu, vēsta Euronews. Svārstības finanšu tirgos un biržās liecina, ka to spēlētāji gaida ātrus un skaidrus risinājumus, kas palīdzētu novērst joprojām esošās bažas par eiro zonas nākotni, taču lielākā daļa politologu un ekonomistu norādījuši, ka šādu risinājumu gluži vienkārši nav, tādēļ uz samitu tiek liktas nepamatoti lielas cerības.
AP norāda, ka samita laikā ieplānots apspriest četras galvenās problēmas – eiro zonas valstu parādu krīzes pārvarēšanu, Eiropas valstu banku sistēmas stabilizāciju, palīdzību Grieķijai un Eiropas valstu ekonomikas stimulēšanu. Visvienkāršāk ir ar pēdējo jautājumu, kuru aktualizēja tieši jaunievēlētais Francijas prezidents
F. Olands. Pagājušās nedēļas nogalē notikušajā minisamitā, kurā piedalījās Vācijas, Francijas, Itālijas un Spānijas līderi, jau tika pieņemts lēmums par 130 miljardu eiro ieguldījumiem ekonomikas stimulēšanā. Šī nauda tiks novirzīta dažādu infrastruktūras projektu realizēšanai, tieši mērķētai reģionālajai palīdzībai un lētiem kredītiem, kurus piešķirs Eiropas Investīciju banka, raksta Reuters. Lēmums nav revolucionārs, jo lielākā daļa no šīs naudas nāk no fondiem, kas jau tāpat bija paredzēti attīstības veicināšanai. Jāpiebilst, ka vairāki analītiķi mudinājuši Eiropas Centrālo banku rīkoties pēc ASV Federālo rezervju sistēmas parauga, ieplūdinot vairāk naudas ekonomikā, taču šo ideju faktiski bloķējusi Vācija, kas ir ļoti nobažījusies par iespējamu inflācijas palielināšanos.
Diezgan prognozējamas, gan ar mīnusa zīmi, ir arī diskusijas Grieķijas jautājumā – ir skaidrs, ka par to nekāds lēmums netiks pieņemts. A. Merkeles runasvīrs Štefans Zeiberts atgādinājis par jaunā Grieķijas valdības vadītāja Antonisa Samarasa veselības problēmām, kuru dēļ atcelta šonedēļ ieplānotā starptautisko aizdevēju troikas (Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka, Starptautiskais valūtas fonds) pārstāvju vizīte Atēnās. Kamēr šīs troikas delegāti nebūs pārliecinājušies, kā Grieķija pilda savas saistības un kāda ir valsts ekonomiskā situācija, konkrētu sarunu par nākamās aizdevuma daļas piešķiršanu nebūs. Jāatgādina, ka A. Samarasa valdība vēlas pārskatīt vismaz dažus aizdevuma nosacījumus, sliktākajā gadījumā cerot vismaz uz šo saistību izpildes termiņa atlikšanu.
Parādu jautājumā pašlaik ir vērojams pilnīgs strupceļš. A. Merkele kategoriski («Kamēr es esmu dzīva») noraidījusi ideju par vienotu Eiropas parādzīmju jeb eiroobligāciju izlaišanu, un no savas nostājas, šķiet, negrasās atteikties. Jāatgādina, ka eiroobligāciju ideju atbalsta gan Spānija, gan Itālija, gan Francija. Vācijas nostāja ir pilnīgi saprotama, jo šīs valsts valdība nevēlas uzņemties atbildību par citu valstu parādiem. Capital Economics analītiķe Dženifera Makkeona sarunā ar Reuters norāda, ka Vācijas nostāja varētu mainīties situācijā, ja tā iegūtu kontroli pār citu valstu fiskālo un banku politiku, sliktākajā gadījumā, ja šī kontrole tiktu nodota Briseles ziņā. Taču šādam risinājumam kategoriski nevēlas piekrist nedz Francija, nedz Itālija. «Ja ne Vācija, ne Francijas un Itālijas nometne krasi un sev neraksturīgi nemainīs viedokli, cerības, ka šonedēļ tiks atrasts risinājums, lai saturētu kopā valdītu savienību tās pašreizējā formā, nepiepildīsies,» prognozē Dž. Makkeona.
A. Merkele un citas Vācijas amatpersonas, sākot ar finanšu ministru Volfgangu Šoibli un beidzot ar Centrālās bankas priekšsēdētāju Jensu Veidmanu, vairākkārt norādījušas, ka «vieglu risinājumu», uz kuriem acīmredzot cer problēmās nonākušo eiro zonas valstu pārstāvji, nebūs.