Somijas vēstniecībā Maskavā anulēta bijušajam specvienības Alfa komandierim Mihailam Golovatovam, kurš tiek turēts aizdomās par noziegumiem, kas pret Lietuvas civiliedzīvotājiem pastrādāti 1991. gada janvārī, agrāk izdotā Šengenas vīza, informē Somijas ārlietu ministrija.
Šengenas vīza, kas Golovatovam tika izsniegta 2009.gadā, anulēta Somijas vēstniecībā Maskavā. Kā norāda Somijas ārlietu ministrija, tā iepriekš nav zinājusi, ka Lietuva izmeklēšanas gaitā ir nosūtījusi 94 tiesiskās palīdzības lūgumus, tomēr līdz šim ir saņēmusi tikai negatīvas atbildes un aizdomās turamā arestam ir izdoti Eiropas līmeņa orderi. Somija par šāda ordera esamību uzzinājusi tikai pēc skandāla , ko izsauca Austrijas varas iestāžu lēmums. Somijas ārlietu ministrija norāda, ka Golovatovs līdz šim varēja brīvi apmeklēt Šengenas zonas valstis, jo viņa uzvārda rakstība vīzā nav atbildusi uzvārdam aresta orderī.
Lietuva aresta orderi izdevusi 2010. gada oktobrī un kā norāda Die Presse Golovatovs brīvi un visai bieži apmeklējis gan Kipru, gan Čehiju un Somiju.
Vakar Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis,paziņoja, ka Krievijas diplomāti aktīvi rada negatīvo fonu Austrijā aizturētā un drīz pēc tam atbrīvotā bijušā PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieka Mihaila Golovatova lietā.
"Droši vien, ka jūs apmeklējat Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) interneta vietni, kur ir ievietots Krievijas diplomāta oficiāls paziņojums, kas izkropļo vēsturi, pazemo Lietuvu. Es varu teikt tikai, ka vismaz negatīva fona radīšanā šī notikuma saistībā Krievijas diplomātiskais dienests piedalās aktīvi," sacīja Ažubalis brīfingā Lietuvas ĀM.
Otrdien Krievijas ĀM interneta vietnē tika ievietots Krievijas vēstnieka Austrijā Sergeja Ņečajeva paziņojums, kurā viņš raksta, ka Krievija neesot izdarījusi politisku spiedienu uz Austrijas varas iestādēm, lai panāktu Golovatova atbrīvošanu drīz pēc aizturēšanas Vīnes lidostā.
"Izskatot šo pēc būtības uz izdomājumiem balstīto orderi, Austrijas tiesībsargājošās institūcijas parādīja augstu profesionalitāti un bezpersoniskumu, neļaujot Austriju ievilkt netīrās politiskajās intrigās, kuras pin trešo valstu politiķi, kuriem nav sirdsapziņas un kas vēlas iegūt kapitālu, noslēdzot rēķinus ar savu vēsturi," teikts Ņečajeva paziņojumā, kas publicēts Krievijas ĀM mājaslapā.
Komentējot izteikumus, ka Krievija uz Vīni izdarīja politisku spiedienu, vēstnieks uzsvēra, ka "Krievija principā neizmanto tamlīdzīgas metodes, vēl jo vairāk, ja runa ir par mums draudzīgu valsti".
"Austrijas kolēģi vadās tikai pēc likumiem atšķirībā no Lietuvas kolēģiem, kas līdz ar tiesiskām svirām izmanto arī politiskos kanālus, līdz iejaucas pat ārlietu ministrs," norādīja Krievijas vēstnieks Austrijā, piebilstot, ka "ir acīmredzami, ka Lietuvai vēl priekšā tāls ceļš, lai sasniegtu "vecās Eiropas", konkrēti Austrijas, tiesiskās kultūras līmeni".
Šāda rīcība saniknojusi Lietuvu. Lietuva pirmdien iesniedza Austrijas vēstniecībai diplomātisko notu. Uz konsultācijām atsaukts Lietuvas vēstnieks Austrijā Ģiedris Puodžūns, bet Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Austrijas Tieslietu ministrijai vēstuli, kurā lūdz paskaidrot Golovatova atbrīvošanas iemeslus.
Otrdien saistībā ar šo notikumu notu Austrijai iesniedza arī Latvija, bet visu trīs Baltijas valstu ārlietu ministri nosūtīja protesta vēstuli ES tieslietu komisārei Vivianai Redingai.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.
Pagājušajā gadā Lietuvas Ģenerālprokuratūra pārkvalificēja 23 personām, to vidū vairākums ir Krievijas pilsoņi un divi - Baltkrievijas pilsoņi, izvirzītās apsūdzības 1991.gada 13.janvārī izdarītajos noziegumos par apsūdzībām kara noziegumos. Tādā veidā Ģenerālprokuratūra panākusi, ka uz apsūdzētajiem vairs neattiecas lietas noilgums. Lietuva arī izsludinājusi aizdomās turamo meklēšanu Eiropas Savienībā, un viņu aizturēšanai izdoti ES orderi.