53% aptaujāto Austrijas iedzīvotāju uzskata, ka bijušais PSRS Valsts drošības komitejas darbinieks Mihails Golovatovs, kurš Lietuvā apsūdzēts par līdzdalību 1991.gada 13.janvāra notikumos pie Viļņas televīzijas torņa, atbrīvots, pakļaujoties Krievijas spiedienam.
Cilvēktiesību eksperts: Golovatova atbrīvošana bija sasteigta par to liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu kompānijas OGM veiktās aptaujas rezultāti, kas piektdien publicēti laikrakstā "Kurier".
Savukārt tikai 16% respondentu uzskata, ka Golovatovu Austrijas atbildīgās iestādes atbrīvoja bez politiskas iejaukšanās.
52% aptaujāto atzina, ka Lietuvas paustā kritika ir pamatota.
Aptaujas rezultāti rāda, ka vairums Austrijas iedzīvotāju atbalsta Austrijas parlamenta deputātus no Zaļā partijas un drošības ekspertu Pēteru Pilcu, kas atklāti apsūdz tieslietu ministru un Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru melos. Valdības pārstāvis gan uzstāj, ka Golovatova atbrīvošana nav politisks lēmums un jautājums risināts zemākā līmeņa amatpersonu lokā.
Golovatova atbrīvošana ir radījusi diplomātisko saspīlējumu Austrijas un Lietuvas starpā. Lietuvu atbalsta arī abas pārējās Baltijas valstis - Latvija un Igaunija.
Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumu laikā Viļņā komandēja specvienības "Alfa" grupu, 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr jau pēc dažām stundām viņu atbrīvoja un viņš atgriezās Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.
Lietuva ir sašutusi par šo Austrijas lēmumu un apgalvo, ka, pat ņemot vērā to, ka Austrija neattiecina Eiropas Savienības aizturēšanas orderi uz noziegumiem, kas pastrādāti pirms 2002.gada, tai vajadzēja noziegumos pret cilvēci apsūdzēto izdot Lietuvai, pamatojoties uz citām Eiropas valstu konvencijām un līgumiem.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.