Meksikas Kongress aizliedz elektroniskās cigaretes; smēķēšanas ierīču ražotāji brīdina par sekām

© pexels.com

Meksikas Kongress trešdien apstiprināja konstitucionālo reformu, ar ko tiek aizliegta elektronisko cigarešu ražošana, izplatīšana un pārdošana, tādējādi pievienojoties kampaņai pret šo ierīci, kas tiek reklamēta kā mazāk kaitīga nekā smēķēšana.

Senāts ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja valdības virzīto likumprojektu, ko pagājušajā nedēļā apstiprināja parlamenta apakšpalāta.

Konstitucionālā reforma tagad ir jāapstiprina visu 32 Meksikas štatu kongresiem, lai tā stātos spēkā.

Likumprojekts aizliedz elektroniskās cigaretes, arī vienreizlietojamos veipus, kā arī aizliedz nelikumīgi lietot spēcīgo pretsāpju līdzekli fentanilu, kas ir ASV opioīdu epidēmijas cēlonis.

Elektronisko cigarešu pārdevēji brīdinājuši, ka likuma grozījumu rezultātā elektronisko cigarešu tirgus nonāks pagrīdē.

"Šos produktus lieto teju divi miljoni patērētāju, un, aizliedzot to komercializāciju, viņi nodod šo tirgu melnajam tirgum," telekanālam "Milenio TV" sacīja Nacionālās mazo tirgotāju alianses prezidents Kuahtemoks Rivera.

2020.gadā toreizējā prezidenta Andresa Manuela Lopesa Obradora valdība ar dekrētu aizliedza elektronisko cigarešu tirdzniecību Meksikā.

Taču nākamajā gadā Augstākā tiesa nolēma, ka aizliegums neatbilst konstitūcijai.

Vairākas valstis ir veikušas pasākumus, lai ierobežotu elektronisko cigarešu lietošanu, argumentējot, ka elektroniskajās cigaretēs esošais nikotīns izraisa spēcīgu atkarību un ka nav zināma ilgtermiņa ietekme uz sabiedrības veselību.

Indija un Singapūra ir aizliegušas elektroniskās cigaretes, un arī Honkonga šogad paziņoja par plāniem aizliegt šo ierīci.

Tikmēr Lielbritānija un Francija ir iecerējušas aizliegt vienreizlietojamos veipus.

Pasaulē

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienesta (SBU) diversiju operācijā “Zirnekļu tīkls” Krievija zaudējusi vismaz 13 stratēģiskās aviācijas bumbvedējus. Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka militārās aviācijas bāzēm četros Krievijas apgabalos. NATO apstiprināja 40 lidmašīnu bojājumus. Alianses vadības pārstāvis paziņoja, ka saskaņā ar NATO, nevis Ukrainas aprēķiniem, "bojātas vismaz 40 lidmašīnas. Pilnībā iznīcinātas no 10 līdz 13 lidmašīnām". Starp bojātajām Krievijas lidmašīnām NATO identificēja 15 stratēģiskos bumbvedējus Tu-95, 20 Tu-22 un vismaz vienu A-50 tālās izlūkošanas agrās brīdināšanas lidmašīnu, no kurām Krievijas armijai atlikušas vien dažas.

Svarīgākais