Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs uzskata, ka atbilde uz jautājumu, kādēļ Austrija nolēma neizdot Lietuvai par iesaisti Viļņas asinspirtī aizdomās turēto Mihailu Golovatovu ir gluži vienkārša un atrodama "Vīnē uz apaļās ielas pašā pilsētas centrā", proti, tur ir milzu Krievijas investīcijas.
"Atbilde atrodama Vīnē uz apaļās ielas pašā pilsētas centrā. Tur ir ļoti daudz krievu investīciju. Bet lietuvieši ir panākuši, ka šis jautājums tiek skatīts Eiropas līmenī, un skaidrs, ka vairs nekad ne Austrija, ne kāda cita valsts neiedomāsies bez nekādām konsultācijām izdarīt kaut ko tādu. Žēl, ka šoreiz tā notika, bet šis ir pamats tam, lai tas vairs neatkārtotos," intervijā laikraksta "Diena" sestdienas pielikumam "Sestdiena" saka ministrs.
"Austrijas tieslietu ministrs ir piekritis tikties ar Lietuvas ministru, un diplomātijā pati piekrišana vispār par šo tēmu sarunāties nozīmē, ka austrieši jūtas vainīgi. Austrieši šajā gadījumā nevar lietot atrunu, ka viņi izpilda tikai tos rīkojumus, kas izdoti pēc 2002.gada. Vai Ratko Mladiču, ja viņu noķertu Austrijā, neizdotu? Noteikti izdotu. Kaut arī tas viss ir noticis deviņdesmito gadu sākumā," saka Štokenbergs.
Jau vēstīts, ka Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumu laikā Viļņā komandēja specvienības "Alfa" grupu, 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr jau pēc dažām stundām viņu atbrīvoja un viņš atgriezās Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.
Saistībā ar Golovatova atbrīvošanu Lietuva pirmdien atsauca uz konsultācijām vēstnieku Austrijā un iesniedza Austrijai notu, savukārt Latvija notu Austrijai iesniedza otrdien. Visu trīs Baltijas valstu ārlietu ministri arī kopīgā vēstulē pieprasīja paskaidrojumus ES tieslietu komisārei Vivianai Redingai.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku