Ukrainas kara 294. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:18]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 14. decembrī. Ukraina jau deviņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:18 Mājokļu īpašnieki, kuri jau vairāk nekā gadu ir patvēruši ukraiņu bēgļus programmas "Mājas Ukrainai" ietvaros, saņems 500 mārciņas mēnesī kā pateicības apliecinājumu par viņu pūlēm. Lielbritānijas valdība par šādu lēmumu paziņoja trešdien, vēsta "European Truth"

20:39 Ukraina progresē pretgaisa aizsardzības jautājumā un gatavo līgumus, kas stiprinās tās aizsardzības spējas un nodrošinās lielākas operatīvās spējas, sacīja prezidents Volodimirs Zelenskis.

18:00. Turcija turpina sarunas ar Kijivu un Maskavu, cerot uz uguns pārtraukšanas un pēc tam arī ilgstoša miera iespēju, kā arī ir gatava kļūt par aktīvu starpnieku, trešdien apliecināja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.

17:05. Ukrainas un Krievijas starpā notikusi kārtējā apmaiņa ar gūstekņiem, kā rezultātā Ukrainā atgriezušies 64 Ukrainas karavīri un viens ASV pilsonis, trešdien paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks. Ukraina arī atguvusi četru cilvēku mirstīgās atliekas.

16:03. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien aicināja Eiropu palīdzēt ātri izveidot tribunālu, lai tiesātu Krievijas vadību par "agresijas noziegumu", pieņemot Eiropas Parlamenta (EP) prestižo Andreja Saharova cilvēktiesību balvu Ukrainas tautai. "Es aicinu jūs visus, jūsu partijas un valstis efektīvi atbalstīt šo darbu. Tribunālam ir jāsāk strādāt," videouzrunā EP sacīja Zelenskis. "Tas ir jāpadara par realitāti pēc iespējas ātrāk." Zelenskis pieņēma EP ikgadējo Saharova balvu "Ukrainas drosmīgās tautas" vārdā.

15:08. Eiropas Komisija (EK) trešdien izmaksājusi Ukrainai vēl 500 miljonus eiro, turpinot sniegt finansiālo palīdzību aizdevumu veidā.

13:55. Eiropas Komisija (EK) piešķirs Iekšlietu ministrijai 7,8 miljonus eiro, lai finansiāli atbalstītu līdzšinējos Latvijas centienus stiprināt migrācijas pārvaldības sistēmu un Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanas spējas.

12.50. Krievijas Aizsardzības ministrija ir izveidojusi divas "radošās brigādes" ar aktieriem un mūziķiem, lai tās sniegtu "morālu un psiholoģisku atbalstu" Krievijas karavīriem Ukrainā, ziņo pravda.com.ua.

11.51. Krievijas uzbrukumā Kijivai ar bezpilota lidaparātiem trešdien bojātas piecas ēkas, paziņojušas varasiestādes. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis īsā video paziņojumā atklāja, ka Kijivai uzbrukuši 13 Irānā ražoti lidroboti, kas visi tika pārtverti.

Taču lidrobotu atlūzas nodarījušas bojājumus vienai administratīvajai ēkai un četriem dzīvojamajiem namiem, pavēstījis Kijivas pilsētas administrācijas vadītājs Serhijs Popko. Viņš pastāstījis, ka lidrobotu uzbrukumi notikuši divos viļņos.

11.14. Šveices celtniecības materiālu ražotājs "Holcim" trešdien paziņoja, ka panācis vienošanos pārdot savu Krievijas biznesu vietējam uzņēmumam.

"Holcim" gan neatklāj šī darījuma vērtību. Uzņēmums norāda, ka parakstījis vienošanos ar vietējo pārvaldības komandu, un bizness Krievijā turpinās darbību ar citu zīmolu.

"Holcim" marta izskaņā paziņoja, ka nolēmis sākt procesu, lai pārtrauktu darbību Krievijas tirgū, ņemot vērā Maskavas sākto karu Ukrainā. Martā uzņēmums vēstīja, ka Krievijā nodarbina 1000 cilvēku, un tam valstī ir trīs rūpnīcas, kas specializējušās cementa ražošanā.

10.14. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 96 000 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 740 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2970 tankus, 5937 bruņutransportierus, 1931 lielgabalu, 404 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 211 zenītartilērijas iekārtas, 281 lidmašīnu, 264 helikopterus, 1617 bezpilota lidaparātus, 592 spārnotās raķetes, 4562 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 171 specializētās tehnikas vienību.

09.37. Krievijas vēstniecība Viļņā otrdien saņēmusi spridzināšanas draudus, informēja Lietuvas Policijas departaments. Vēstniecības darbinieki plkst.12.23 saņēma informāciju, ka ēka Ukrainas varoņu ielā uzsprāgs. Eksplozijas iespējamo laiku ziņotājs nenosauca.

09.07. Krievija trešdienas rītā uzbrukusi Ukrainai ar bezpilota lidaparātiem, iedarbinot gaisa trauksmes trīs apgabalos - Kijivas, Žitomiras un Vinnicas. Gaisa trauksmes iedarbojās ap plkst.6 pēc vietējā un Latvijas laika, un drīz pēc tam no Kijivas apgabala un galvaspilsētas sāka pienākt ziņas, ka dzirdami sprādzieni. Kijivas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksijs Kuleba apstiprināja, ka darbojas pretgaisa aizsardzība, un uzsvēra, ka šobrīd svarīgi atrasties patversmēs un drošās vietās.

08.40. Latgales novados valodas barjeras dēļ ukraiņu bērni mācās attālināti savas valsts skolās, stāsta novada izglītības darbinieki un pedagogi.

07.10. Krievijas algotņu organizācija "Vagner", kas kopā ar Krievijas karaspēku cīnās Ukrainā, ir savervējusi 23 tūkstošus ieslodzīto no Krievijas cietumiem, paziņoja Ukrainas Nacionālās pretošanās centrs.

02.48. Ukrainai plašo postījumu dēļ būs vajadzīgs varens starptautisks atbalsts, kas tālu pārsniedz humānās palīdzības ietvarus, otrdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

"Karš Ukrainā ir nemitīgs humānais murgs," sacīja ANO vadītājs, norādot uz situācijas pasliktināšanos gaisa temperatūras pazemināšanās dēļ postījumu apstākļos, kurus nodarījusi Krievija ar valsts energosistēmas bombardēšanām.

00.10. Lielbritānijas militārpersonas pirmo reizi apstiprināja dalību "slepenajās operācijās" Ukrainā, par to ziņo "European Truth", atsaucoties uz "The Times". 2022. gada sākumā uz Ukrainu tika nosūtīti 350 Lielbritānijas karavīri, lai palīdzētu evakuēt vēstniecību uz Poliju. Aprīlī viņi atgriezās Kijivā, lai nodrošinātu aizsardzību Lielbritānijas diplomātiskajai pārstāvniecībai, kas tur atjaunoja savu darbu.

Pasaulē

Amerikā 1967. gada 12. janvārī nomira 73 gadus vecais Džeimss Bedfords. Viņš jau ilgu laiku slimoja ar nieru vēzi, tā metastāzes bija sasniegušas plaušas. Tomēr pēc nāves Džeimss netika kremēts vai apglabāts zārkā - viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš tika iesaldēts ar mērķi atdzīvināt vēlāk, kad zinātne un tehnoloģijas būs pietiekami attīstītas, lai viņu varētu izglābt. Ar stāstu dalās “postimees.ee”.

Svarīgākais