Eiropas valstis apsver iespējamo scenāriju karavīru nosūtīšanai uz Ukrainu pamiera vai miera līguma starp Kijivu un Maskavu gadījumā - tās varētu būt līdz 100 tūkstošiem militārpersonu no piecām valstīm, raksta “Reuters”.
Materiālā teikts, ka ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps licis saprast - ASV militārpersonas nepiedalīsies potenciālajā miera uzturēšanas misijā.
Lai nosūtītu karaspēku uz Ukrainas teritoriju, varētu izveidot piecu valstu koalīciju - Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija un Polija. Šo valstu karavīri varētu būt miera uzturēšanas kontingenta pamats, taču ideja par karaspēka nosūtīšanu vēl ir sākuma stadijā un jau atklājusi domstarpības par šādas misijas iespējamajiem mērķiem, norāda aģentūra.
Pēc analītiķu domām, pagaidām nav skaidrs, vai šī armija pildīs klasisku miera uzturēšanas lomu, piemēram, uzraudzīs pamiera līniju vai nodrošinās drošu atturēšanu pret Krieviju, nepieļaujot jaunu Krievijas armijas uzbrukumu Ukrainas teritorijai.
Itālijas amatpersonas runāja par armijas miera uzturēšanas funkcijām, bet Francijas un Ukrainas amatpersonas koncentrējās uz ierobežošanu. Kāda diskusijās iesaistītā Ukrainas amatpersona sacīja, ka koalīcijā karaspēka nosūtīšanai uz Ukrainu varētu būt piecas līdz astoņas valstis, bet attiecībā uz misijas apjomu analītiķu aplēses joprojām atšķiras - runa ir par 40 līdz 100 tūkstošu militārpersonu skaitu. Galīgais skaitlis būs atkarīgs no misijas mērķiem.
Eksperti norāda, ka Eiropai, iespējams, būs jāpārliecina Vašingtona piedalīties misijā, piemēram, sniedzot izlūkdienestu informāciju. Vēl viens būtisks potenciālās misijas jautājums ir, kādas darbības tiks veiktas miera uzturēšanas karavīra nāves gadījumā.