Dezertieru būtu mazāk, ja jauniesaucamie tiktu nosūtīti uz vienībām, kurās būtu arī pieredzējuši veterāni, kas varētu jaunajiem nodot kaujas pieredzi, raksta Polijas laikraksts “Wyborcza”.
Karavīru trūkums ir kļuvis par Ukrainas aizsardzības spēku kritisku problēmu, kuru cenšas atrisināt, piesaistot vairāk kaujas robotu, taču ar tiem nav iespējams pilnībā aizstāt cilvēkus.
"Tur ir milzīgs cilvēku trūkums, un, manuprāt, tas attiecas uz visām vienībām, kuras es pārstāvu, trūkums ir kritisks," izdevumam anonīmi sacīja viens no Ukrainas frontes komandieriem.
Pēc viņa teiktā, cilvēku trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem Krievijas virzībai frontē pēdējos mēnešos.
Otra lielā problēma ir labi sagatavotu aizsardzības pozīciju trūkums, kas vēl vairāk palielina zaudējumus aizsargu vidū.
Pēc mediju ziņām, no janvāra līdz oktobrim reģistrēti 100-150 tūkstoši neatļautas pamešanas un dezertēšanas gadījumu.
"Atsevišķos periodos vienību atstājušo skaits bija lielāks nekā mirušo un ievainoto skaits," stāsta ukraiņu komandieris.
Militārists atzīmē, ka papildspēki karaspēkam jāpiegādā pastāvīgi, nevis tad, kad vienībā ir palicis ļoti maz cilvēku. Pēc viņa teiktā, papildus pamatapmācībai mācību centrā svarīga ir reālās kaujas pieredzes nodošana no veterāniem, tāpēc ir svarīgi papildināt vienības ar jauniesauktajiem, kad tur ir vēl pietiekams skaits pieredzējušu kaujinieku.
“Ja tas netiks darīts, jaunie karavīri neizrādīs pretestību un aizbēgs no kaujas lauka,” stāsta militārists. Viņš minēja piemēru, kad kāds ievainots krievs ieņēma pozīciju, kurā atradās trīs ukraiņu iesācēju kaujinieki, jo tikai viens no viņiem pretojās.
Taču ir arī citi piemēri, kas apstiprina to pašu - pieredzes nodošana tieši no veterāniem ir ļoti svarīga.
“Mums bija situācija, ka gandrīz uzreiz nosūtījām uz pozīcijām vairākus puišus, kuri pie mums ieradās, bet pieredzējis karavīrs bija kopā ar viņiem četras dienas, līdz tika ievainots, un pēc tam viņi diezgan labi veica savus uzdevumus pašu,” sacīja virsnieks.