Kamerons no ministriem prasīs paklausību

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons licis saprast, ka visiem valdības locekļiem būs jāatbalsta tas lēmums, kādu viņš pieņems pirms referenduma par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā – ja, pēc premjera domām, Londonai būs izdevies izkaulēt pietiekami pievilcīgus palikšanas nosacījumus, arī ministriem būs jāatbalsta palikšana ES. Tikmēr valdošās konservatīvo partijas rindās jau izveidojusies grupa, kas nolēmusi aicināt britus izstāties no ES.

Reuters atgādina, ka britu parlamentā iesniegts likumprojekts, kas paredz līdz 2017. gada nogalei sarīkot referendumu par Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā. Daudzi politologi gan ir pārliecināti, ka balsojums notiks jau nākamajā gadā (agrākais – maijā), jo 2017. gadā Francijā paredzētas prezidenta, bet Vācijā parlamenta vēlēšanas, kas nozīmē, ka šo ES smagsvaru līderiem nebūs iespējams pievērst lielu uzmanību britu noturēšanā savienībā. Līdz referendumam D. Kamerons ir iecerējis sarunās ar ES un tās dalībvalstīm panākt nopietnu pretimnākšanu Lielbritānijas interesēm, kas, iespējams, nozīmē pat savienības pamata dokumentu grozīšanu. Precīzu plānu viņš gatavojas izklāstīt ES samitā, kas 25. jūnijā sāksies Briselē. Taču premjers jau paguvis tikties ar vairāku savienības valstu līderiem, un no viņa izteikumiem izriet – Lielbritānija vēlas ierobežot citu ES valstu pilsoņu pieeju sociālajiem pabalstiem (jeb tā saukto pabalstu tūrismu), uzlabot vienotā tirgus funkcionēšanu, kā arī saņemt garantijas, ka ciešāka eiro zonas valstu integrācija negatīvi neietekmēs tās valstis, kas atrodas ārpus eiro zonas. Lielbritānijā nereti runā arī par atsevišķu Briselei deleģēto pilnvaru atgūšanu.

Pagaidām ir grūti pateikt, kādi rezultāti būs D. Kamerona sarunām ar citu ES valstu līderiem. Lai gan viņi vienbalsīgi paziņojuši, ka Lielbritānijas palikšana ES sastāvā ir visas Eiropas interesēs, neapšaubāmi eksistē sarkanās līnijas, kuras Londonai neļaus pārkāpt – galvenokārt tas attiecas uz pārvietošanās brīvību. Tāpat ir skaidrs, ka lielākā daļa ES valstu, nerunājot nemaz par Briseles amatpersonām, nevēlas Lisabonas līguma pārskatīšanu, jo ir bažas, ka gadījumā, ja kādas pilnvaras sev atgūs Lielbritānija, to pašu var pieprasīt arī citas valstis. Tomēr D. Kamerons, kura konservatīvā partija maija sākumā izcīnīja negaidīti pārliecinošu uzvaru parlamenta vēlēšanās, līdz šim demonstrējis apbrīnojamu optimismu, paužot pārliecību, ka pēc sarunām ar ES viņš būs panācis tādu vienošanos, kas nešaubīgi ļaus mudināt britus balsot par palikšanu savienībā.

Lai gan pirms nesenajām vēlēšanām tika prognozēts, ka šādā gadījumā katrs valdības ministrs varēs pats lemt, uz ko mudināt savus vēlētājus, tagad kļuvis skaidrs – D. Kamerons no ministriem prasīs bezierunu pakļautību. Citiem vārdiem sakot, tiem, kuri nepiekritīs valdības (jeb viņa paša) nostājai, no tās būs jāaiziet, raksta The Daily Telegraph. Bavārijā notiekošā G7 valstu samita kuluāros premjers skaidrojis, ka visiem ministriem jāatbalsta sarunas ar ES par jaunajiem nosacījumiem un savienības reformām un pēc tam, kad tās būs veiksmīgi beigušās – arī referendumā jāatbalsta Lielbritānijas palikšana ES. «Visi valdības locekļi ir parakstījušies zem programmas, kas izklāstīta Konservatīvo partijas manifestā,» viņš atgādinājis. Runājot par saviem nodomiem, D. Kamerons demonstratīvi nepiemin iespēju, ka viņa sarunas ar Briseli varētu beigties neveiksmīgi un, nespējot nodrošināt to, uz ko cer britu vēlētāji, viņam pašam nāktos tos mudināt balsot par izstāšanos no ES. Ārlietu ministrs Filips Hemonds, kurš ir samērā skeptiski noskaņots attiecībā uz palikšanu ES, gan atgādinājis, ka šāds scenārijs joprojām pastāv.

Tomēr daudziem Lielbritānijā sācis rasties iespaids, ka D. Kamerons gatavojas atbalstīt Lielbritānijas palikšanu ES neatkarīgi no tā, vai Londonai sarunās būs izdevies panākt kādus pozitīvus rezultātus. BBC vēsta, ka nedēļas nogalē uz to atklāti norādījis Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Faradžs, mudinot eiroskeptiķus aizmirst par citām politiskajām domstarpībām un sākt gatavoties kampaņai, kurai būs jācīkstas ar valdības labi finansēto jā kampaņu. Pagājušās nedēļas nogalē D. Kamerona konservatīvo partijas rindās jau izveidojusies grupa Conservatives for Britain (CfB), kurā pašlaik ir aptuveni 50 šo partiju pārstāvošie deputāti, kuri gatavi sākt aģitēt par Lielbritānijas izstāšanos no savienības. «Mēs vēlam veiksmi Deividam Kameronam, taču, ja ES augstākās amatpersonas beidzot nesapratīs, ka viena no lielākajām ES valstīm vēlas fundamentālas pārmaiņas mūsu attiecībās, mēs rekomendēsim balsot par izstāšanos,» paziņojis šīs deputātu grupas pārstāvis Stīvs Beikers. Savukārt viņa kolēģis Deivids Deiviss piebildis, ka D. Kamerona paziņojums par ministru obligāto balsojumu neesot tālredzīgs, jo «var pārvērst pieklājīgas diskusijas asos strīdos». Reuters vēsta, ka pēc konservatīvo labējā spārna pārstāvju aplēsēm vismaz 9 no 22 pašreizējās valdības ministriem būtu gatavi aģitēt par izstāšanos no ES, kas nozīmē, ka pirms referenduma viņiem var nākties pamest valdību. Tajā pašā laikā politologi atgādina, ka pašlaik šis strīds vēl būtībā ir par neko, jo nav zināms, kādus rezultātus dos D. Kamerona sarunas par ES reformām. Pastāv iespēja (tiesa, maz ticama), ka Londona izkaulēs tādus nosacījumus, kas apklusinās pat skaļākos eiroskeptiķus konservatoru rindās, bet ir arī iespējams, ka D. Kameronam, neko nepanākušam, pašam nāksies atbalstīt izstāšanos.