Rīgā izveidojusies pēdējo divu gadu biezākā sniega sega

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Novembra pēdējā dienā novērojumu stacijā Rīgas centrā ir vismaz 21 centimetru dziļš sniegs - biezākā sniega sega kopš 2021.gada decembra sākuma, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekšējā biezākā sniega kārta šajā novērojumu stacijā bija 19 centimetri šā gada 11.martā. Arī pagājušā gada maksimālais sniega dziļums bija 19 centimetri, kas pilsētas centru klāja 12.-14.decembrī.

2021.gada biezākā sniega sega bija 28 centimetri 6.februārī, savukārt tā gada 4.decembrī sniega dziļums Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā sasniedza 25 centimetrus.

Pēdējo gadu biezākā sniega sega Rīgas centrā novembrī reģistrēta 2016.gadā - 25 centimetri 6.novembrī. Savukārt pēdējās divās aukstākajās ziemās, kas bija 2010. un 2011.gadā, sniega dziļums galvaspilsētā sasniedza 60 centimetrus.

Jau ziņots, ka dziļākā sniega sega novērojumu stacijās ceturtdien plkst.5 rītā bija 26-27 centimetri Latgalē - Dagdā, Krāslavas novada Piedrujā un Līvānu novada Rožupē. Vairāk nekā 20 centimetrus bieza sniega kārta izveidojusies arī citviet valsts austrumu un centrālajā daļā.

Kopš trešdienas vakara sniega biezums visvairāk - par 11-14 centimetriem - pieaudzis Daugavgrīvā, Rīgas centrā, Ogresgalā un Bauskā. Savukārt Kurzemes dienvidrietumu daļā tikpat kā nav snidzis.

Latvijā

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Svarīgākais