Jaunās darba nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus noteiks ciklona centrs, kas šķērsos valsts austrumus, kā rezultātā pirmdienas rītā valsts dienvidaustrumus sasniegs intensīva nokrišņu zona, kas dienas laikā virzīsies uz ziemeļiem, daudzviet nesot stipras lietusgāzes, liecina sinoptiķu prognozes.
Lai gan daudziem vasara asociējas ar odu uzbrukumiem, šobrīd to Latvijā ir diezgan maz. Savukārt ērču aktivitāte šosezon ir augsta, un aukstā ziema to skaitu nav samazinājusi. Tā raidījumā "900 sekundes" skaidroja Latvijas Nacionālā dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns, aicinot iedzīvotājus, dodoties dabā, neaizmirst par piesardzību.
Šovakar Latvijā veidosies gubu-lietus mākoņi, vietām gaidāms pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm, iespējama pat krusa. Negaiss turpināsies līdz nākamās dienas priekšpusdienai.
Maijā lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas novērojumu stacijās, kamēr vismazāk nokrišņu fiksēts novērojumu stacijās Baltijas jūras piekrastē - Liepājā un Pāvilostā, kā arī Saldū, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Nākamo piecu gadu laikā vidējā temperatūra uz Zemes pārspēs jaunus rekordus. Paredzams, ka viens periods būs karstākais vismaz 70 gadu laikā. Sinoptiķi prognozē, ka 2027. gads būs karstākais gads. Šī prognoze ir balstīta uz ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) datiem, ziņo “TengriLife”.
2026. gada aprīlī–maijā publicētie dati apstiprina, ka Atlantijas meridionālā apgāšanās cirkulācija (AMOC), kurā ietilpst arī Golfa straume, palēninās daudz straujāk nekā prognozēja iepriekšējie klimata modeļi. Tas turpmākajās desmitgadēs varētu izraisīt radikālas klimata pārmaiņas Eiropā, vēsta "The Guardian".