VIDEO. Kulbergs pēc naktī saņemta telefona zvana sasauc valdības ārkārtas sēdi

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) otrdien sasaucis valdības ārkārtas sēdi saistībā ar Eiropas Savienības (ES) sankciju pagarināšanu pret virkni Krievijas fizisko un juridisko personu, liecina premjera paziņojums tviterī.

Valdības vadītājs skaidro, ka pirmdienas vakarā Latvija pēdējā brīdī saņēma aicinājumu kā pēdējā paust savu viedokli jautājumā par krievu oligarhu Ališera Usmanova un Mihaila Frīdmana izņemšanu no sankciju saraksta apmaiņā pret to, lai pārējiem sarakstā esošajiem sankcijas pagarinātu par 36 mēnešiem.

"Sankciju pagarināšana uz 36 mēnešiem būtu pareizs solis, taču cena par to nedrīkst būt vienkārša abu personu svītrošana no sankciju saraksta. Šādu piedāvājumu Latvija nevar akceptēt," pārliecināts Kulbergs.

Pēc viņa paustā, patlaban norit cieša saziņa ar Ņujorku, kur darba vizītē uzturas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ārlietu ministre Baiba Braže (JV), ar Ukrainas prezidentu un premjera biroju, kā arī ar Francijas prezidenta biroju. "Tagad ir aktīvas sarunas ar Briseli, mūs visi vēlas pierunāt," sacīja Kulbergs. Vienlaikus viņš pauda izbrīnu, ka Usmanova un Frīdmana izņemšanai no sankciju saraksta acīmredzot ir piekritusi Lietuva un Igaunija.

Par šo jautājumu Kulbergs esot sasaucis ārkārtas sēdi otrdien, "lai informētu visus savus kolēģus". Viņš atgādināja, ka sankciju pagarināšanai ir nepieciešama visu 27 ES dalībvalstu piekrišana, turklāt, ja līdz noteiktā termiņa beigām vienošanās netiek panākta, apdraudēta ir sankciju saglabāšana visam sarakstam, ne tikai Usmanovam un Frīdmanam.

Kā ziņots, ES sankcijas pret Krieviju ir jāstiprina, nevis jāvājina, pirmdienas vakarā tviterī ierakstīja Latvijas ārlietu ministre Braže pēc tam, kad ES darba kārtībā parādījās jautājums par sankciju atcelšanu krievu oligarhiem Usmanovam un Frīdmanam.

Braže norāda, ka Latvijas valdības nostāja jautājumos par ES sankcijām pret Krieviju ir bijusi nemainīga - sankcijas ir jāstiprina, nevis jāvājina. "Tāpēc Latvija nevar piekrist izplatītajam piedāvājumam. Par citu valstu nostājām jājautā šīm valstīm," tviterī ierakstījusi Braže.

Jau ziņots, ka Latvijas iebildumu dēļ patlaban ir apturēts ES dalībvalstu lēmuma pieņemšanas process jautājumā par sankciju atcelšanu Usmanovam un Frīdmanam, aģentūru LETA informēja Latvijas Ministru prezidenta birojā. Raidorganizācija "Radio Brīvība/Radio Brīvā Eiropa" (RFE/RL) vēstīja, ka diskusijas par šo jautājumu turpināsies otrdien.

Aģentūra "Reuters", atsaucoties uz diplomātiem, dažas stundas pirms tam ziņoja, ka ES dalībvalstu pārstāvji vienojušies atcelt saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā piemērotās sankcijas Usmanovam un Frīdmanam, ja tuvākajās stundās neviena ES dalībvalsts neizteiks iebildumus pret šo soli.

Saskaņā ar "Reuters" vēstīto, plāns atcelt Usmanovam un Frīdmanam piemērotās sankcijas esot daļa no visaptveroša līguma par sankciju pagarināšanu pret tūkstošiem citu Krievijas fizisko un juridisko personu uz trim gadiem, kas ievērojami pārsniedz parastos pagarināšanas termiņus sešu vai 12 mēnešu apmērā, norādīja diplomāti.

Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Līga Jermacāne aģentūrai LETA pirmdienas vakarā sacīja, ka ES līmenī šis lēmums vēl ir procesā un tajā daudz kas var mainīties. Tādēļ ĀM Latvijas nostāju šajā jautājumā pirmdienas vakarā vēl atturējās komentēt "līdz pēdējam brīdim".

Jermacāne īsi pēc "Reuters" ziņas piebilda, ka tas būs kopīgs ES lēmums un ES valstu nostājas tiek saskaņotas.

Daudziem par pārsteigumu Francija septembra sākumā pievienojās Slovākijai, pieprasot svītrot Usmanovu no "melnā saraksta". Laikraksts "Financial Times" ziņoja, ka Francija šādi rīkojās, mēģinot noorganizēt apmaiņu ar Azerbaidžānu, lai atbrīvotu vairākus Francijas pilsoņus.

Pēc tam Luksemburga pieprasīja atcelt sankcijas Frīdmanam, vēstīja "Reuters".