Krievija nedrīkst pieļaut Ukrainas kļūšanu par demokrātisku, plaukstošu valsti, jo tas apdraudētu prezidenta Vladimira Putina radīto autoritāro sistēmu, Vācijas laikrakstam "Deutsche Welle" pavēstīja Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas vadītājs Elmārs Broks.
Viņaprāt, šobrīd lielākais šķērslis nepieciešamo reformu veikšanai ir militārās operācijas, kurās tiek ieguldīti lieli līdzekļi. Tieši tāpēc Krievija vēl vairāk cenšas destabilizēt situāciju Ukrainā.
"Veiksmīga Ukraina kā demokrātiska valsts, kas saviem pilsoņiem nodrošina labklājību un ekonomisko stabilitāti, Krievijai ir neiedomājama. Tā var apdraudēt Putina autoritāti. Tieši tāpēc Krievijai ir iemesli uzvesties tā, kā tā uzvedas," norādīja Broks.
Viņš piebilda, ka Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finansiālā palīdzība Ukrainai dos labumu tikai tad, kad beigsies militārās operācijas, kad Krievija atgriezīsies pie starptautisko normu ievērošanas.
Tomēr Broks neizteica prognozes, kad tas varētu notikt. Viņš ir pārliecināts, ka sankcijas var šo procesu pasteidzināt, un tas jau rada kaitējumus Krievijai.
"Patiešām nav zināms, kad sankcijas sāks iedarboties. Kas zina, kad Krievija mainīs savu nostāju. Vai Krievijā sapratīs ekonomisko sankciju sekas, kuras nācās noteikt pēc militāras iejaukšanās citā valstī, kas ir nepieļaujami un pārkāpj starptautiskās tiesības? Jau tagad Krievijai tas dārgi izmaksā," paskaidroja Broks.
Pēc viņa domām, nepieciešams izmantot visus komunikāciju kanālus, lai izvairītos no jauniem vardarbības uzliesmojumiem. Ekonomiskās sankcijas iedarbojoties tikai ilgtermiņā.
Ārlietu ministri pirmdien Briselē vienojās par nepieciešamību vērst pret promaskaviskajiem spēkiem Austrumukrainā jaunas sankcijas - aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumus, paziņojuši diplomāti.