Simtiem demonstrantu Polijā aicina labāk izturēties pret migrantiem

 
©AFP/Scanpix/Leta

Svētdien Polijā simtiem cilvēku piedalījušies demonstrācijās Varšavā un Krakovā, aicinot labāk izturēties pret migrantiem.

Varšavā demonstranti pie Polijas parlamenta apakšpalātas ēkas skandēja saukļus "apturēt spīdzināšanu uz robežas" un pieprasīja apturēt migrantu deportāciju, kā arī nosodīja migrantu atspiešanu uz robežas ar Baltkrieviju.

Poļu filmu režisore Agneška Hollanda raidorganizācijai TVN2 pavēstīja, ka migranti no savām valstīm nebēg iegribas pēc, bet gan tāpēc, ka nevar tur palikt.

Demonstrācijas sarīkotas pēc Polijas parlamenta ceturtdien pieņemtajiem likuma grozījumiem, kas ļauj atspiest migrantus no robežas un ignorēt valstī nelikumīgi iekļuvušo cilvēku patvēruma pieprasījumus.

Parlamenta deputāti arī apstiprināja valdības plānu uzcelt pamatīgāku žogu uz robežas ar Baltkrieviju, lai novērstu migrantu nelikumīgu iekļūšanu valstī. Tiek lēsts, ka šis žogs izmaksātu 353 miljonus eiro.

Saskaņā ar jaunpieņemto likuma grozījumu ārzemniekam, kurš apturēts pēc Polijas robežas nelikumīgas šķērsošanas, vajadzēs atstāt Polijas teritoriju, un viņam uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem tiks noteikts aizliegums ierasties Polijā.

Polijas varas iestādēm arī būs tiesības "atstāt bez izskatīšanas" patvēruma pieteikumu, kuru iesniedzis ārzemnieks, kas apturēts uzreiz pēc nelikumīgas iekļūšanas Polijā, ja vien viņš nav ieradies no valsts, kur "tiek apdraudēta [viņa] dzīvība un brīvība".

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.