Kijevas tiesa izdevusi rīkojumu, kurā teikts, ka Ukrainas prezidents Viktors Janukovičš izsludināts meklēšanā par cilvēku slepkavību ar iepriekšēju nodomu un pamatojoties uz rīkojumu viņš nekavējoties jāaiztur, ziņo UNIAN. Kijevas tiesa par Janukoviča aizturēšanu.
Janukovičs tiek vainots masu slepkavībā ar iepriekšēju nodomu vainu pastiprinošos apstākļos un tādēļ pieņemts lēmums izdot Janukoviču tiesāšanai Hāgas tribunālam.
Ukrainas Augstā Rada ar ievērojamu pārsvaru nobalsojis par bēguļojošā Janukoviča un vairāku viņa līdzgaitnieku nodošanu tiesāšanai Starptautiskajā krimināltiesā par iedzīvotāju nogalināšanu. Kā kļuvis zināms, Janukoviča plāns esot bijis nogalināt vēl vairāk nevainīgu cilvēku.
Tomēr lietas nodošana Hāgai varētu būt problemātiska, jo Ukraina nav parakstījusi Starptautiskās krimināltiesas konvenciju un nav zināms, vai Hāga šo lūgumu vispār pieņems. It īpaši tādēļ, ka tā parasti izskata genocīda un kara noziegumu lietas tikai gadījumos, kad valstis objektīvi nevar vai atsakās darīt to pašas saviem spēkiem.
Nu kļūst ir skaidrs, kāpēc viņi nodedzināja arodbiedrības ēku, rēķinoties, ka tur būs daudz cilvēku, to skaitā deputāti no opozīcijas. Visi tiktu sadedzināti, lai pēc tam būtu grūti identificēt personas un pieskaitīt tās pie bezvēsts pazudušajiem. Tāpēc ir tikai viens ceļš – starptautiskais tribunāls Hāgā,” sacīja Ukrainas opozīcijas līderis Arsēnijs Jaceņuks.
Kā apstiprinājis Ukrainas ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Oļegs Mahņickis Janukoviča meklēšanu organizē Ukrainas Drošības dienests un Iekšlietu ministrija. Līdz ar prezidentu meklēšanā izsludināts arī bijušais Ukrainas ģenerālprokurors Viktors Pšonka.
Izmeklēšanā par cilvēku slepkavību aizdomas krīt uz 50 cilvēkiem, bet aizdomās turamo skaits varētu pieaugt.
Kā jau vēstīts, 22.februārī Ukrainas parlaments nobalsoja par Janukoviča atcelšanu no prezidenta amata un izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, kas notiks 25.maijā.
Janukoviča atrašanās vieta nav zināma.
Arvien vairāk pieaug bažas par separātiskiem strāvojumiem, it īpaši Ukrainas austrumos, kur daudzi cilvēki noskaņoti pret galvaspilsētā notikušajām pārmaiņām. Šodien notikušas kārtējās protesta akcijas Krimas lielākajā pilsētā Sevastopolē, kur dislocēta Krievijas Melnās jūras kara flote.Jau ziņots, ka demonstrācijā simtiem demostrantu prasa Krimas atdalīšanos no Ukrainas.
Simtiem aktīvistu nobloķējuši Krimas Augstākās padomes ēku un pieprasījuši sarīkot referendumu par neatkarību.
Protestētāji prasa tikšanos ar reģionālā parlamenta spīkeru Vladimiru Konstantinovu un sasaukt Krimas parlamenta ārkārtas sēdi, pasludināt atteikumu pakļauties centrālajām varas iestādēm, sarīkot referendumu par neatkarību un vērsties pie Krievijas ar lūgumu palīdzēt.
Konstantinovs demonstrantiem atklāja, ka 26.februārī paredzēta Krimas parlamenta ārkārtas sēde. Un piemetināja, ka sēdes dienas kārtība būs atkarīga no tā vai Augstākā Rada pieņems lēmumu par ārkārtas parlamenta vēlēšanām Krimā.