Mieriņa: Krievijas sabiedrības pienākums ir vērsties pret valsts pastrādātajiem noziegumiem

© Ģirts Ozoliņš/MN

Skaļi un skaidri jāpauž, ka starptautiskā sabiedrība nesamierināsies ar Krievijas imperiālismu, ceturtdien atklājot Starptautiskās Krimas platformas trešo parlamentāro samitu, norādīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS),

Viņa uzsvēra, ka starptautiskās sabiedrības īstenotā Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politika bija neatsverama Latvijas ceļā uz neatkarību un neatkarības atjaunošanu. Mieriņa akcentēja, ka okupācijas neatzīšanas politika iedrošināja latviešus nepadoties un piešķīra leģitimitāti cīņā par neatkarību.

"Tieši šāds iedrošinājums un starptautiski tiesiskais ietvars ir nepieciešams šodien arī Ukrainai un ukraiņiem. Tieši tikpat neatlaidīgi kā toreiz tas tika darīts attiecībā uz Baltijas valstu okupācijas neatzīšanu, mums šodien atkal un atkal kā mantra ir jāatkārto, ka Krima ir Ukraina, Krievijas mēģinājumi mainīt robežas ar militāru spēku ir nelikumīgi, Krievijas pastrādātie noziegumi netiks paslaucīti zem tepiķa," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Viņa klāstīja, ka Krievijas pastrādātie noziegumi tiks iztiesāti un vainīgie saukti pie atbildības. Mieriņa klāstīja, ka arī Krievijas sabiedrības pienākums ir nepārprotami noraidīt un vērsties pret Krievijas imperiālismu un noziegumiem. Saeimas priekšsēdētājas ieskatā būtu pamatoti to sagaidīt vismaz no tās Krievijas sabiedrības daļas, kas patlaban atradusi patvērumu demokrātiskās, vārda brīvību cienošās valstīs.

Mieriņa uzsvēra, ka jāturpina izgaismot Krievijas nelikumīgo Krimas un citu Ukrainas teritoriju okupācija un pastrādātie noziegumi. Tāpat ir jāturpina dokumentēt un sistematizēt visi cilvēktiesību pārkāpumi, deportācijas, bērnu pārvietošana, piespiedu izmaiņas pagaidu okupēto teritoriju iedzīvotāju struktūrā, represijas pret Krimas tatāriem un okupēto teritoriju militarizāciju.

"Ir nepieciešams rūpīgs un neatlaidīgs darbs pie noziegumu dokumentēšanas un atbildības nodrošināšanas par katru pastrādāto barbarisko kara noziegumu Ukrainā - pret Ukrainas tautu, tai skaitā Krimas tatāriem. Mūsu pienākums ir īstenot atbildību par rupjiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, par Krievijas agresijas zvērībām un nežēlību, jo nesodāmība iedrošina arī citus potenciālos agresorus," teica Mieriņa.

Viņasprāt, miers un drošība nav iespējama bez taisnīguma īstenošanas. Pēc Saeimas priekšsēdētājas paustā, Ukrainā notiek cīņa ne vien par Ukrainas teritoriālo integritāti, bet arī par starptautiskās attiecību sistēmas nosargāšanu, kam pamatā ir likuma vara un miermīlīga sadarbība.

Viņa uzsvēra, ka daļa valstu savu drošību un labklājību ir būvējušas uz NATO statūtos balstīto starptautisko attiecību sistēmu, ko uztver kā pašsaprotamu, taču pastāvošā sistēma ir trauslāka nekā var iedomāties. Mieriņa sacīja, ka robežšķirtne starp tiesību varu un spēka tiesībām iedzīvotājiem, iespējams, nav pat saskatāma, taču tā ir skaidra un tur nav pelēkās zonas.

Kā vēstīts, lai vairotu starptautiskās sabiedrības izpratni un atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās Rīgā norisinās starptautiskās Krimas platformas trešais parlamentārais samits. Tā mērķis ir izcelt Krievijas agresijas globālo ietekmi un turpināt starptautiski izgaismot agresora pastrādātos noziegumus.

Pasaulē

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Svarīgākais